Preiļu mērs: Sprūdža rosinātās pašvaldību darba reformas ir formālas 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rosinātās pašvaldību darba reformas ir formālas, intervijā aģentūrai LETA apgalvo Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Ja lielākās pašvaldībās ir no kā izvēlēties deputātu kandidātus, tad mazajās pašvaldībās kandidātu loks ir šaurs, ņemot vērā cilvēku izglītības līmeni un kapacitāti, norāda Preiļu mērs. Pēc Adamoviča teiktā, nu nevar kurš katrs būt deputāts, ja gribam, lai dome kvalitatīvi strādā. Šobrīd būt par novada domes deputātu nav atļauts pagasta vadītājam. Adamovičs domā, ka nebūs pareizi, ja to aizliegs arī skolu direktoriem, slimnīcu un iestāžu vadītājiem, kuri tomēr ir labākie speciālisti savā nozarē. Ja viņiem aizliegs kandidēt, pašvaldību darba kvalitāte pazemināsies, ir pārliecināts Preiļu mērs.
Interešu konflikts deputātiem, kuri vienlaikus ir arī pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītāji, parādās tikai reizi gadā, kad tiek lemts par pašvaldības nākamā gada budžetu. Tad katras iestādes vadītājs mēģina pavilkt budžeta “deķīti” uz savu pusi. Bet kopumā viņu darbs pašvaldībā ir kvalitatīvs un profesionāls, ir pārliecināts Adamovičs.
Patlaban Preiļu novada domē ir 15 deputāti, pēc ministra Sprūdža iecerētās reformas paliks 11. Katrs deputāts mēnesī saņem aptuveni 60 latus, tātad gadā tiks ietaupīti nepilni trīs tūkstoši latu. Pēc Adamoviča domām, finansiālais ietaupījums būs mazs. Mīnuss – būs mazāka bijušo pagastu pārstāvniecība novada domē. Patlaban Preiļu novada domē ir ievēlēti trīs deputāti no laukiem.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas ir būtiski samazinājies gan pašvaldību, gan tajās ievēlamo deputātu skaits. 2009.gadā deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs tika ievēlēti 1765 deputāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits administratīvi teritoriālās reformas rezultātā samazinājās vairāk nekā divas reizes, jo 2005.gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 4179 deputāti.
