Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi kanādiešu rakstniece Alise Manro (attēlā).

Lasītākie

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

“Buferzona gandrīz visai Ukrainai” – Medvedevs paziņo to, ko pat Putins līdz šim noklusēja

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Lasīt citas ziņas

Savos īsajos stāstos viņa pievēršas cilvēka eksistences trauslumam. Nobela prēmijas žūrija godināja 82 gadus veco Manro kā “mūsdienu īso stāstu meistari”. Manro dzimusi 1931. gada 10. jūlijā Vingemā Ontārio provincē. 11 gadu vecumā viņa izlēma, ka vēlas kļūt par rakstnieci. 1951. gadā viņa apprecējās ar savu pirmo vīru Džeimsu Manro un apmetās uz dzīvi Vankūverā. 1963. gadā laulātie iegādājās māju Viktorijā, kurā atvēra grāmatu veikalu “Munro’s Books”, ko rakstnieks Alans Foteringems nodēvējis par “lieliskāko grāmatnīcu Kanādā”. Manro sacījusi, ka rakstot par “attiecību pavēderi”. “Nav nozīmīgu un nenozīmīgu tematu,” viņa skaidro. “Lielās lietas, piemēram, pasaulē pastāvošais ļaunums ir tiešā veidā saistīts ar to ļaunumu ap pusdienu galdu, pie kura sapulcējušies cilvēki.” Manro ir 13. sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā kopš tās ieviešanas 1901. gadā.