VIDEO. Premjers skaidro, kam tiks piemēroti bargākie sodi 5
Sodu palielināšana par epidemioloģiskās drošības prasību un ārkārtējās situācijās noteikto ierobežojumu pārkāpšanu ir nepieciešama tikai tāpēc, lai policija varētu efektīvi cīnīties pret ļaunprātīgajiem pārkāpējiem, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Tās likuma maiņas ir tāpēc, lai būtu policistiem pēc vajadzības kārtīgi zobi tajos gadījumos, kad [tiek konstatēta] vienkārši ļaunprātīga [prasību] neievērošana,” sacīja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka policijai, tāpat kā politiķiem, pirmkārt, ir jārunā ar sabiedrību un jāskaidro, ka ar Covid-19 krīzi saistīto ierobežojumu ievērošana ir ikviena paša interesēs.
“Mums ir jārunā, jārunā un jāstāsta, ka tas ir pašu interesēs.
Man personīgi un valdībai nav nekas vairāk vajadzīgs, kā tikai tas, lai mūsu sabiedrība ir vesela un stipra.
Un mēs tādi būsim, ja ievērosim šo fizisko distanci un ierobežojumu pulcēties kopā ne vairāk kā diviem cilvēkiem,” uzsvēra valdības vadītājs.
Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja ieceri līdz 5000 eiro palielināt sodu par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu un līdz 2000 eiro – par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, aģentūra LETA noskaidroja Iekšlietu ministrijā.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu fiziskajām personām paredz 10 līdz 700 eiro sodu, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 2800 eiro sodu.
Atbilstoši valdības nolemtajam un vēl plānotajiem Iekšlietu ministrijas precizējumiem, turpmāk par šo pārkāpumu fiziskām personām naudas sods būs no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskām personām – no 140 līdz 5000 eiro.
Patlaban kodeks paredz, ka šos pārkāpumus izskata Veselības inspekcija.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.
Atbilstoši valdības nolemtajam un vēl plānotajiem Iekšlietu ministrijas precizējumiem turpmāk sods par šo pārkāpumu no 10 līdz 2000 eiro.
Šīs normas ievērošanu kontrolēs Valsts policija un pašvaldības policija.
Tāpat valdība akceptēja jaunu kodeksa normu, kas paredz atbildību par informācijas nesniegšanu ārkārtējās situācijas laikā. Tas nozīmē, ka personai, kura nesniedza informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, bijusi kontaktā ar infekcijas slimību sirgstošu personu vai bijusi infekcijas slimības perēklī varēs piemērot no 10 līdz 2000 eiro sodu. Arī šīs normas ievērošanu kontrolēs Valsts policija un pašvaldības policija.
Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai. Ministru prezidents otrdien žurnālistiem pauda cerību, ka Saeima grozījumus pieņems pēc iespējas ātrāk un arī Valsts prezidents Egils Levits tos izsludinās.
Jau ziņots, ka sodu palielināšana nepieciešama, jo atbilstoši iekšlietu ministra Sanda Ģirģena paustajam cilvēki, par spīti jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr neievēro valdības noteiktās fiziskās distancēšanās prasības un citus aizliegumus.
Arī Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins otrdien žurnālistiem atzina, ka, visticamāk, atsevišķos klajas ignorances gadījumos bargāki sodi būtu jāparedz.
Līdz šim policija sākusi 366 administratīvā pārkāpuma lietas par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, savukārt administratīvie sodi piemēroti 40 gadījumos. Tāpat patlaban policija vēl veic 196 resoriskās pārbaudes.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Valdība svētdien nolēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
