Iesaka agronoms: profilaktiskie pavasara darbi augļu dārzos 0
Autors: Arturs Stalažs, Dārzkopības institūts
Latvijā dārzos obligāti ir jāievēro integrētās augu audzēšanas nosacījumi. Tādējādi daudz lielāka uzmanība ir pievēršama dabisko kaitēkļu ienaidnieku piesaistei dārziem. Integrētā augu audzēšanā derīgās faunas piesaiste ir jāveic gandrīz visu gadu, bet jo īpaši gada aktīvajā laikā (no pavasara līdz rudenim).
Ziemā var piebarot putnus, kuru piesaistei izvieto putnu būrus. Sākoties zāles pļaujas laikam, ir jācenšas samazināt pļaušanas intensitāti, ļaujot izziedēt daudziem augiem, kas nepieciešami derīgo kukaiņu pieaugušajiem īpatņiem, kur tie var baroties ar nektāru. Profilaktiskie pasākumi dārzos ir veikti jau sen, taču integrētās un bioloģiskās saimniekošanas sistēmās tiem ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Ir vairākas lietas, kam saimnieki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību, bet ir darbi, kas darāmi tieši pavasarī.
Cīņu ar pumpurērcēm nedrīkst nokavēt
Pumpurērces upeņu un jāņogu stādījumos ir vislielākā problēma tāpēc, ka nav pietiekami efektīvu augu aizsardzības līdzekļu, kā arī to iznīcināšanu apgrūtina tas, ka lielāko gada daļu ērces atrodas pumpuros – labi aizsargātā vietā. Bieži agrāko gadu literatūrā ir ieteikts pumpurērču invadētos upeņu pumpurus izlauzt. Diez vai šāds ieteikums būtu nopietns lielajām upeņu un jāņogu platībām, kur ir ļoti daudz augu. Bojāto pumpuru izlaušanu varētu ieteikt vienīgi piemājas dārzos un tikai upenēm, jo jāņogām šāda izlaušana jau ir pagrūta. Parasti cīņu ar pumpurērcēm nokavē. Tāpēc marts ir pēdējais mēnesis, kad vēl ir lietderīgi veikt mehāniskus pumpurērču ierobežošanas pasākumus.
Pumpurērču bojājumi agri vai vēlu novedīs pie ražas zudumiem, kā arī pastāv liela iespēja, ka augiem strauji izplatīsies upeņu reversijas vīrusa infekcija. Jaunās platībās sākotnējā invadēšanās ar pumpurērcēm parasti notiek no lauka malas, kur ērces visbiežāk vispirms ienes tās pārnēsājošie kukaiņi. Ja no citām vietām pumpurērces atnes laputis, tad ir iespēja, ka laputis ērces ienesīs arī jau dziļāk laukā. No sākotnējās invadēšanas vietas ērces tālāk izplatās gan pasīvi, gan ar kukaiņu palīdzību.
Lielām upeņu un jāņogu platībām pumpurērču ierobežošanai ieteicama bojāto zaru izgriešana (nevis pumpuru izlaušana). Augi ir jāapseko ziemā, līdz marta beigām, kamēr laukā saglabājas zema gaisa temperatūra. Ir jāizmanto dienas, kad nav sniega segas. Tas īpaši svarīgi jaunākās platībās, kur upenēm pumpuri ir tuvu augsnei. Ir novērots, ka jaunos upeņu stādījumos pēc augu iestādīšanas vēl vairākus gadus ap augiem saglabājas iedobe, kur pats augs ir zem kopējās augsnes virskārtas. Šādās iedobēs atrasti pumpurērču invadēti pumpuri, ko var nepamanīt. Tāpēc augi ir jāapseko vizuāli arī līdz pašai augsnes virsmai. Vecākiem augiem, kas nav atjaunoti, tuvāk augsnei pumpuri parasti ir tikai uz jaunajiem dzinumiem.
>Jāatceras, ka ziemā visas ērces atrodas pumpuros, tāpēc šajā periodā invadēto zaru izgriešana var būt ļoti efektīva cīņā ar šīm ērcēm. Vēlāk, jau aprīlī, kad sākas augu veģetēšana un iestājas silts laiks, pumpurērces sāk pamest pumpurus. Šajā laikā to mehāniska ierobežošana, gan izlaužot pumpurus, gan izgriežot atsevišķus zarus, var nebūt lietderīga. Stipri ielaistos dārzos (kur vasarā nav manītas vīrusu infekcijas pazīmes) upenes ieteicams atjaunot, augus pilnībā nogriežot līdz zemei. Ja stādījumā jau novēroti ražas zudumi, kā arī vīrusa infekcijas pazīmes, augus iznīcina, pirms jaunās veģetācijas sezonas iestāšanās nogriežot un sadedzinot visas virszemes daļas. Lai arī no ziemā izgrieztajiem zariem pumpurērces uz augiem atpakaļ nokļūt nespēs, tomēr arī šos zarus būtu ieteicams sadedzināt, lai ietu bojā citi kaitēkļi.
Mizgraužu vaboles var iznākt jau marta beigās
Atsevišķās vietās augļu dārzos Latvijā problēmas rada Xyleborinus un Xyleborus ģints nevienādmizgrauži. Pazīstamākais no tiem ir lapkoku nevienādmizgrauzis (Xyleborus dispar). Lai arī pastāv uzskats, ka tas invadē arī veselīgus augus, tomēr novērojumos Dobelē secināts, ka mizgraužu bojātie augi ir bijuši dažādā veidā novājināti. Piemēram, ķirši ar sala brūcēm vai ābeles, kas pēc stādīšanas varētu būt par maz laistītas un tādējādi cietušas sausuma dēļ.
Dārzu apsekojumos bieži manīti tādi neizzāģēti un bojāti koki, kuriem nokalst daļa vainaga; citviet labi redzams, ka augi nīkuļo. Tieši šādus dažādu iemeslu dēļ novājinātus kokus izvēlas mizgrauži, kur tie var savairoties un nākamajā gadā kaitēt citiem augiem. No šiem perēkļiem vaboles var doties uz jauniem stādījumiem, kur var būt novājinātas ābeles vai citi augļu koki. Visapdraudētākie ir jaunstādīti dārzi, kur pēc stādīšanas ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai augi varētu stabili ieaugties un sevi pilnībā nodrošināt ar visu vajadzīgo. Kamēr jaunajā vietā augiem nav spēcīga sakņu sistēma, tikmēr tie nevar pietiekami pretoties vaboļu uzbrukumam. Kā novērots Dobelē, veselīgi saldie ķirši mizgraužu mātītes noslīcina, to iesāktās ejas piepildot ar sveķiem. Savukārt novājinātiem ķiršiem sveķošana nenotiek un vaboles spēj ejas izgrauzt pilnībā, kā arī tajās sadēt olas. Atkarībā no koka vecuma un izturības agri vai vēlu invadētais koks iet bojā.
Foto: A.Stalažs
Parasti stādījumu īpašnieki arī labi zina, kurās vietās ir nīkulīgi koki, taču bieži vien tos saglabā neizzāģētus. Tiem, kas šādus kokus nav nozāģējuši, tas ir izdarāms vēl martā, kamēr vaboles nav pametušas invadētos augus. Iestājoties siltam laikam, jau būs par vēlu. Mizgraužu invadētās augu daļas ir jāsadedzina. Nozāģētos zarus un stumbrus nedrīkst atstāt dārzā. Dārzā nedrīkst atstāt arī citus izgrieztos zarus, jo arī resnākajā, bet nozāģētajā sākotnēji zaļajā koksnē vaboles var attīstīt vienu paaudzi. Tāpēc dārzā nevar saglabāt zaru kaudzes – tās jāsasmalcina vai jāsadedzina. Ja šādi nozāģēti koki atrodas dārzā, tie obligāti ir jāaizvāc līdz siltās sezonas sākumam, nepieļaujot pārziemojušo vaboļu iznākšanu. Latvijas apstākļos vaboļu iznākšana var būt aprīļa sākumā, siltākos gados jau marta beigās.
Putnu piesaiste un būru tīrīšana
Kā dabiskie kaitēkļu ienaidnieki dārzos var palīdzēt daudzas putnu sugas. Biežāk dārziem cenšas piesaistīt zīlītes. Taču ir jāatceras, ka zīlītes vasarā necieš konkurenci. Tāpēc vienā kokā nevar izlikt vairākus būrus. Parasti būrus iesaka izvietot ik pēc 50 metriem. Taču, ja ir ļoti maz lielu koku, tad vienā kokā liktiem būriem to skrejām ir jābūt vērstām pret dažādām debess pusēm. Vēlamie virzieni putnu būru skrejām ir austrumi, dienvidaustrumi un ziemeļaustrumi.
Vairākums putnu sugu neiztīra vecās ligzdas atliekas un jauno ligzdu katru gadu būve virs vecās. Tāpēc būri regulāri ir jātīra. Parasti tīrīšanu veic rudenī – līdz novembrim. Taču, ja tas nav izdarīts, tīrīšanu vēl var paspēt izdarīt līdz aprīļa sākumam. Šajā laikā var izvietot arī jaunus būrus (ja arī tas nav paspēts rudenī). Pavasarī putnu būri izvietojami ne vēlāk kā līdz aprīļa sākumam.
Parasti būrus iesaka izvietot, sākot no 2 m augstuma (līdz 4 m). Augļu dārzos bieži vien trūkst palielāku koku, tāpēc ir jādomā arī par mākslīgiem veidojumiem putnu būru izvietošanai. Lai pasargātu putnus no ienaidniekiem, dara visu, lai skrejai nevarētu piekļūt kaķi un citi plēsēji. Skrejas priekšā nevar būt zari, kas aizšķērso lidošanu. Padomi putnu būru gatavošanai un to izmēri pieejami speciālajā literatūrā un internetā. Tiem, kas nokavējuši būru izgatavošanu un gatavojas tikai tagad iegādāties materiālus, ir jāņem vērā, ka dēļiem ir jābūt sausiem un būra iekšpusē tie nedrīkst būt ēvelēti.
Plēsīgo plēvspārņu piesaiste
Eiropā daudzviet par modi kļuvusi dažādu plēsīgo lapsenīšu piesaiste dārziem, izvietojot klucīšus un ķieģeļus ar tajos izurbtām ejām, arī niedru vai caurulīšu saišķus. Citās valstīs pat speciāli gatavo un tirgo plēsīgajām lapsenītēm paredzētas un rūpnieciski ražotas mājiņas.
Vienkāršs veids ir niedru izmantošana, no tām izgatavojot apaļus saišķus, ko pakar augu zaros. Attiecīgās lapsenīšu sugas dobos niedru stiebrus izmanto kā vietu olu dēšanai. Pēc olu izdēšanas lapsenītes aizņemtajos niedru stiebros sanes noķertos kukaiņus un aizmūrē ieeju, tādā veidā nodrošinot kāpurus ar barību. Par šo lapsenīšu piesaisti pēdējos gados Latvijā ir runāts jau plašāk. Svarīgi piebilst, ka pašas lapsenītes izraisa interesi putniem, kas niedru saišķus cenšas saplēst un kukaiņus izēst. Lai to novērstu, speciālisti iesaka apkārt niedru saišķiem aplikt izturīgu materiālu, ko putni nespēj saplēst, to visu nostiprinot ar izolācijas lenti.
Tiem, kas nevēlas noņemties ar niedru saišķiem, ir iespēja izmantot arī parastus bluķīšus, kuru galos izurbj daudzas ejas. Bluķīšiem ir tāds labums, ka nav jāuztraucas par putniem, kas mēģinās piekļūt ejām. Šādus bluķīšus, tāpat kā niedru saišķus, pakar augļudārzos. Šīs mājiņas nevajadzētu izvietot vietās, kur ir stipri vējains. Zinot kukaiņu bioloģiju, piemērotākās būtu aizvēja un saulainās puses.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
