Mūsu skaisto zemi apdzīvo daudz un dažādi vieglprātīgi un dīvaini radījumi… Egila Līcīša feļetons 11
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu skaisto zemi apdzīvo daudz un dažādi vieglprātīgi un dīvaini radījumi. Ir arī sirgstoši ar hronisku uzmanības deficīta sindromu, kam nepieciešama nopietna saruna par mentālo veselību. Par to liecina sprādzienveidīgs pēdējā laikā dibinātu sīkpartiju bums.
Brīžam liekas, ka jaunie politiskie veidojumi tiek štancēti darbnīcā pēc viena mēra, projektēti kā tipveida daudzstāvenes un aug kā sēnes pēc ražīga lietus.
Tas sākās ar partijas “Likums un kārtība” dzimšanu, turpinājās ar “Latvija pirmajā vietā” pilnsapulci, un pionieriem pievienojas “Republika”, Boikota partija un polituzņēmums “Brīvai stiprai Latvijai”.
Šiem valsts stabilizētājiem un sabiedrības konsolidētājiem jāpārliecina tūkstošiem vēlētāju par valdības uzspiesto vakcinācijas postu Latvijas zemei un tautai, un tad pēc atmaskošanas manipulācijā un dezinformācijā valdošā kliķe, aptaisījusies un izplucināta, stāvēs visā savā atbaidošajā kailumā.
Politisko celmlaužu un viedokļu līderu vidū ir viens otrs estrādes mākslinieks.
“LuK” priekšsēdētājs Aldis Gobzems studentu kojās spēlējis diskotēkas, bet “BSL” vadītājs Artūrs Bernis pašlaik ir sarīkojumu deju studijas vadītājs.
Daudzi TV skatītāji vēl atceras neaizmirstamo Boikota partijas pirmā numura Roberta Raimo startu olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā, kur mūsējais līdz finiša metriem cīnījās ar kenijieti par priekšpēdējo vietu. Raimo ir ievilcis dziļas slēpju sliedes Latvijas sporta vēsturē, un arī citi līderi ir pagatavoti no cietāka materiāla (azbesta, vai) nekā pārējie laikabiedri.
Diemžēl patlaban socioloģijas zinātņu doktoru veiktās aptaujas nesola labas izredzes un izcilus sasniegumus nevienam no zaļoksnajiem projektiem. Vēl nevar saprast, kuri jaunpienācēji pacelsies kā gara milži pāri citiem, kuri paliks pigmeji.
Notikumu vērotāji uzskata, ka arī vēlēšanās sīkpartijas sīvi spēkosies par priekšpēdējo vietu.
Kaut pieprasījums pēc jaunām sejām it kā būtu visai liels, jaunuļi pagaidām ir sliktā un vēl sliktākā priekšvēlēšanu kondīcijā bez redzama vēlētāju atbalsta.
Izšķirošais faktors masu piesaistīšanā varētu būt tas, pie kura spēka piekabināsies populārais aktīvists, vēlēšanu leģenda Normunds Grostiņš.
Uzlecošās politiskās zvaigznes nevada daudzgalvainas organizācijas, vēl jālasa piekritēji žogmalēs, apstādījumos un patiltēs. Partiju programmas vēl tikai raksta piesaistīti prātā jukuši zinātnieki – kamēr vadlīniju nav, jāiztiek ar revolucionāriem kaujas saucieniem un klaigām, aizkakts zviedzieniem, vistu kūts kladzināšanu un varžu dīķa kurkstēšanu, zobu griešanu, klabināšanu un šņākšanu pret Levita–Kariņa varmācīgo režīmu.
Programmatiskā līmenī jaunie projekti, kolektīvā frontē protestēdami pret nācijas piespiedu nošpricēšanu, lieto hipotēzes par vakcinācijas nopietniem riskiem veselībai un kovidskeptiķu mistifikācijas.
Katrs no partiju vadītājiem, itin kā augsti mācīts biologs, ir apveltīts ar īpašām zināšanām virusoloģijā, epidemioloģijā, infektoloģijā un imunoloģijā, pārējās lietās intelekta ziņā būdams samērojams ar kapli.
Būtu prīmā sasniegums, ja izdotos panākt, ka pāri 2% vēlētāju nobalso par minipartiju, jo tas ir nopietns pieteikums uz finansēšanu no valsts budžeta, bet vispār kolosāli, ja jaunveidojums pārveltos 5% barjerai un – bladākš! – ieveltos Saeimas opozīcijas aizmugurējos solos. Tad gan spētu maksimāli īsā laikā vērst lietas uz labo pusi.
