Prokuratūra uzrāda apsūdzību Ilmāram Poikānam jeb Neo 0
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes pētniekam Ilmāram Poikānam jeb Neo, kurš, pēc policijas domām, pirms trīs gadiem, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) drošības ievainojamību, esot nesankcionēti no datubāzes ieguvis kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA apsūdzības būtību pagaidām nekomentēja, jo apsūdzētais vēl savu viedokli nav paudis, līdz ar to pagaidām nav zināms, vai apsūdzība ir balstīta uz tiem pašiem faktiem, kādus prokuratūrai nodeva Valsts policija.
Valsts policija uzskatīja, ka Poikāns laikā no 2009.gada 31.oktobra līdz 2010.gada 3.februārim, konstatējot VID EDS drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datubāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju – 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu.
Dokumentu lejupielādēšanu bija iespējams veikt, apejot lietotāju autentifikāciju un tiesību pārbaudi. Dokumentu lejupielādēšanai Poikāns izmantojis portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja, apstrādāja un apskatīja no sava ārējā cietā diska.
Veicot minēto, Poikāns pārkāpis Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersantu izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu, uzskata policija.
Policija iepriekš skaidroja, ka Poikāns, lejupielādējot, apstrādājot un publicējot VID EDS datus, kas satur lielu daudzumu fizisko personu datu par darbavietu, ienākumiem, dzīvesvietu, šiem datu subjektiem radīja būtisku kaitējumu, ievērojami apdraudot viņu Satversmē noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par komercnoslēpuma, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, kā arī par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau ziņots, ka prokuratūra pērn augustā izbeidza kriminālprocesu daļā pret Poikānu, atzīstot, ka viņš 2010.gadā nav uzlauzis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datubāzi. Prokuratūra toreiz skaidroja, ka patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai nav saistīta ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu. Pats Poikāns jau toreiz teica, ka no paša sākuma izmeklētājiem un sabiedrībai skaidrojis, ka nekāda “uzlaušana” nav notikusi.
Aģentūra LETA arī ziņoja, ka 2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo – persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana toreizējās Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kura vēlāk tika atzīta par liecinieci.
Bijusī “De facto” žurnāliste, tagadējā “Ventspils naftas” sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Nagla vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar sūdzību pret Latvijas valsti saistībā ar tā dēvēto Neo lietu. Saistībā ar kratīšanu Nagla vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā par izteiksmes brīvību, kā arī par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.
