Aivars Žūriņš: “Domāju, ka balvu par ieguldījumu zinātnes attīstībā saņēmu par to, ka pētu iespēju biorafinēšanas ceļā iegūt veselu produktu ķēdi. Jo vairāk sanāk, jo tas viss ekonomiski izdevīgāk.”
Aivars Žūriņš: “Domāju, ka balvu par ieguldījumu zinātnes attīstībā saņēmu par to, ka pētu iespēju biorafinēšanas ceļā iegūt veselu produktu ķēdi. Jo vairāk sanāk, jo tas viss ekonomiski izdevīgāk.”
Foto: Valdis Semjonovs

Prom no naftas, atpakaļ pie meža 0

Pirms vairākiem gadsimtiem ekonomikas izaugsme bija cieši saistīta ar koksnes pārstrādi. Tad to nomainīja nafta. Taču šodien atkal aktuāla ir koksnes pārstrāde jaunos bioloģiskas izcelsmes produktos. Daudzus gadus šai problēmai pievērsies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Dr. sc. Ing. Aivars Žūriņš.

Atklāts Prigožina miljonu, īpašumu un privātās armijas “Vagner” vienīgais mantinieks 59
Kokteilis
FOTO. Laimīgs jubilārs un mīlestības pilna sagaidīšana – Nacionālajā teātrī skaisti nosvinēta Ulda Dumpja 80 gadu jubileja 9
Karā Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, iespējams, drona triecienā 119
Lasīt citas ziņas

Dzelzs laikmets sākās ar kokoglēm

Aivars Žūriņš: Tajā brīdī, kad cilvēki iemācījās iegūt kokogles, sākās dzelzs laikmets, jo līdz tam ar malku vien tēraudu izkausēt nevarēja. Koks kalpoja industrijas attīstībai. Anglijā nonāca pat tiktāl, ka par koku ciršanu, lai iegūtu kokogles un kausētu tēraudu, no kā varēja izkalt ieročus, draudēja nāves sods. Francijā, lai iegūtu purpura krāsu, izmantoja metanolu. Tad arī Francijā izdeva likumu, kas aizliedza cirst kokus, lai iegūtu metanolu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Latvijā zviedru laikos hercogs Jēkabs purvos izrakto rūdu kausēja uz kok­oglēm. Bet stikla un ziepju manufaktūrās vajadzēja pelnus, no kuriem ieguva sārmu. Tāpēc katrai sētai ik pavasari bija jānodod pelni. Kad pārgāja uz akmeņoglēm, koksnes pielietojums beidzās.

Bet šodien, ja gribam samazināt naftas un gāzes – fosilo izejvielu – pielietojumu, mums atkal jāpievēršas koksnei. Latvija gadā eksportē apmēram 1,5 milj. kubikmetru papīrmalkas, šķeldas un malkas, neskaitot granulas. Tas ir resurss, kuru varētu izmantot biorafinēšanas procesā. Vairāk nekā līdz šim cirst nevajadzētu.

Tas ir tuvākā laika risinājums. Tālākā laika risinājums ir tāds, ka mēs ņemsim CO2, kas rodas, koksni sadedzinot, un pārvērtīsim šo gāzi mums vajadzīgos produktos. Tāds process jau šobrīd ir iespējams, tikai tas prasa ļoti daudz enerģijas. Ir rūpnīca Islandē, kas izmanto zemes dzīļu siltumu, ar ko lēti iegūst elektroenerģiju, lai sadalītu ūdeni un iegūtu ūdeņradi, kuru savienojot ar CO2 iegūst metanolu.

Rezultāti labāki nekā japāņiem

Visa pasaule sapņo par lētiem un tīriem enerģijas avotiem. Reālajā dzīvē mums ir fosilie krājumi un biomasa, tai skaitā koksne.

Pasaulē miljonos tonnu no koka ražo tikai divus produktus – celulozi un kokogles. Celulozes ražošana šodien praktiski ir vienīgais biorafinēšanas cikls. Ražošanas atliekas sadedzina, iegūstot siltumu un elektrību, bet talleļļu, kas rodas vārīšanas procesā, var pārvērst biodegvielā.

Grūtākais tajā visā – izveidot biorafinēšanas ķēdi, kas dotu iespēju ražot dažādus produktus un pie tam pelnīt. Tas ir diezgan sarežģīti. Koncentrēties uz vienu – tas ir vienkāršāk, bet, ja jāražo kādi četri pieci, tad tas ir kā vienlaikus būt izcilam visos priekšmetos. Tad jāmeklē kompromiss.

Kopā ar angļu firmu strādājam pie jauna biorafinēšanas procesa izstrādes. Mēs paņemam koksni, atdalām hemicelulozes, kas aiziet ķīmisko produktu un biodegvielas ražošanai. Mēs tālāk visu atlikumu pirolizējam, iegūstot anhidrocukuru – levoglikozānu un ogles. Savukārt ogles izmantojam specifiska elektroķīmiskā oglekļa ieguvei, ko var izmantot degvielas šūnās un superkondensatoros elektroautomobilī, kurā ir vajadzīgi pieci līdz desmit kg šāda oglekļa. Rezultāti, kādus panākam laboratorijā, pat nedaudz pārspēj japāņus. Taču vajadzīga nauda pilotražotnei. Te atkal sākas – ja arī kādu industriālu cilvēku tas ieinteresē, viņš tomēr nav ieinteresēts ieguldīt naudu pētījumos. Viņš saka – parādiet, kā tas darbojas uz līnijas.

Lielu komercfirmu pārstāvji par biodegvielu pauž šādu viedokli: valstīm ir vairāk naudas jāiegulda zinātnē, lai zinātnieki radītu tehnoloģijas, kas būtu komercializējamas, un tad mēs ieguldīsim savu naudu.

Firmas vēlas, lai pētījumi būtu tādā līmenī, ka tiem var pieslēgties, īpaši neriskējot. Taču Eiropā nav tādas tendences kā ASV. Amerikāņi, ja eksperimentē, tad ar vērienu. Ja ir uzceltas desmit ražotnes katra pa pieciem sešiem miljoniem un divas no tām veiksmīgas, tad, pēc viņu domām, rezultāts ir ļoti labs. Taču Latvijā – ja mēs uzbūvēsim vienu ražotni un nekas nesanāks, tad ar to viss beigsies.

Latvijā šādiem projektiem meža nozarē ir divi lieli potenciāli investori. Tā ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” un koncerns “Latvijas Finieris”. “Latvijas valsts mežiem” līdz šim bija aizliegts ieguldīt naudu zinātniskos pētījumos, kas ir vērsti uz koksnes tālāku pārstrādi. Tagad šī nostāja ir mainījusies. Taču kaimiņos igauņi jau grasās būvēt 43 milj. vērtu eksperimentālu rūpnīcu koksnes biorafinēšanai, kur puse ir Eiropas nauda, bet pusi iegulda dažādu valstu uzņēmēji. Tur ražos gan bioetanolu, gan lignīnu.

Domāju, ka lielos apmēros ar ķīmisko pārstrādi mēs Latvijā tuvākajā laikā nenodarbosimies. Taču dažas lietas padomā mums ir. Tomēr tas ir sarežģīti un nav zināms, kas no tā visa iznāks. Jo bieži vien aprēķini, kas veikti laboratorijā, ir skaisti, bet reālā dzīvē, saskaroties ar tirgu, čiks vien sanāk.

Prieks par paveikto

Deviņdesmitajos gados kopā ar kolēģiem strādāju pie kokogļu ražošanas tehnoloģijas pilnveidošanas, kuru sekmīgi izmanto arī šodien. Man ir prieks, ka to paveicām. Francijā kok­ogļu ražošana ir beigusies vides prasību dēļ, bet pie mums viena šāda ražotne atrodas pie pašas pilsētas robežas un nekādi pārkāpumi netiek konstatēti. Gaiss tīrs. Jo mēs sakombinējām un arī pārveidojām kokogļu ražošanas procesu tā, lai bez papildu kurināmā var sadedzināt visus gaistošos produktus, izmešu līmenim nepārsniedzot atļautos normatīvus. Tas ir būtiski.

Aivars Žūriņš

* Dr. sc. ing. Aivars Žūriņš dzimis 1956. gadā.

* Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, Ķīmijas fakultāti.

* No 1978. gada strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā.

* Trīspadsmit gadus bijis šī institūta direktors, šobrīd – biorafinēšanas laboratorijas vadošais pētnieks.

* Par biorafinēšanas tehnoloģiju attīstīšanu saņēmis meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.

* Precējies. Ir divas meitas – Dagnija un Madara.

* Vectētiņš trim mazbērniem – Jānim, Tomam un Elīnai.

Kas ir kas

* Rafinējot naftu, iegūst benzīnu, dīzeļdegvielu, mazutu, bitumenu u. c. ķīmiskos produktus, kurus pārvērš polimēros. Praktiski visa ķīmijas rūpniecība šodien balstās uz naftu.

* Biorafinēšana ir saistīta ar dabas produktu – koksnes un augu pārstrādi, iegūstot no tiem bioloģiskas izcelsmes produktu ķēdi, tai skaitā dažādas degvielas, cukurus, šķiedras, piedevas zālēm, pārtikai un kosmētikai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Atklāts Prigožina miljonu, īpašumu un privātās armijas “Vagner” vienīgais mantinieks
Kokteilis
FOTO. Laimīgs jubilārs un mīlestības pilna sagaidīšana – Nacionālajā teātrī skaisti nosvinēta Ulda Dumpja 80 gadu jubileja
Karā Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, iespējams, drona triecienā
12 gadus vecu meiteni no festivāla aizveda 11 vīrieši. Tas, ko viņi izdarīja pēc tam, ir prātam neaptverami…
Kokteilis
FOTO. Aivars Lembergs atklāj, ko izdarījis uzreiz pēc tam, kad uzzinājis tiesas spriedumu – 4 gadi cietumā un mantas konfiskācija
Lasīt citas ziņas
Šnore: Krievu valodas nepārtraukta uzspiešana bērniem ir cūciska! Kāpēc izdabājam okupācijas kopienai?
Igors Rajevs: “Tā sliktā ziņa ir tāda, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku”
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklāj, kādi laika apstākļi gaidāmi oktobrī un kāda, viņaprāt, būs ziema
Kokteilis
FOTO. Negaidīti! TV personība Žaklīna Cinovska tomēr pamet Latviju
Receptes
Ābolu strūdele no kārtainās mīklas. Klasika!
09:44
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklāj, kādi laika apstākļi gaidāmi oktobrī un kāda, viņaprāt, būs ziema
09:43
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Guntis Veits Rīgas centra restorānā piedzīvo traģikomisku situāciju: viņam piedāvā vērsties tiesā
09:24
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Guntis Veits Rīgas centra restorānā piedzīvo traģikomisku situāciju: viņam piedāvā vērsties tiesā
Franciju apsēdušas gultas blaktis – tās rāpo gan kinoteātros, gan lidostā un Parīzes metro
Kokteilis
FOTO. Laimīgs jubilārs un mīlestības pilna sagaidīšana – Nacionālajā teātrī skaisti nosvinēta Ulda Dumpja 80 gadu jubileja
Receptes
Ābolu strūdele no kārtainās mīklas. Klasika!
Spānijas sikspārņu alā atrasti vecākie zināmie apavi Eiropā – no zāles pītas sandales
Spēcīgais vējš būtiskus postījumus nav nodarījis: VUGD saņemti vairāk nekā 10 izsaukumi par nokritušiem kokiem uz brauktuves
“Zemūdens munīcija izdala toksīnus.” Baltijas jūras dzelmē nogremdētas 300 000 tonnas kara laika ieroču, kas kaitē jūras ekosistēmām
Dārzs
Idejas rudens košumam dārzā – krāsainas kompozīcijas dzīvespriecīgiem saimniekiem
Trešdien pūtīs brāzmains vējš līdz pat 22 m/s, VUGD brīdina par ūdens līmeņa paaugstināšanos Rīgā
Karā Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, iespējams, drona triecienā
Mieriņai pēc pirmās ārvalstu vizītes Tallinā jauna ideja: igauņu valoda varētu būt otra svešvaloda Latvijas pierobežā
Kokteilis
Modra, Francis un Dmitrijs – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tevi?
Zirnekļu inde, kas izraisa mokošu erekciju, varētu būt nākamā Viagra
Naudas sods līdz 3,1 miljonam eiro…Atbalsta grozījumus Krimināllikumā par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā
Tie, kas bēg no Putina režīma, saka – jums te pašiem ir Kremļa aģentūra. “Te pat spiegus noķer reti!” tā Viļums
Turpina meklēt Krāslavas novadā pazudušo sievieti un viņas mazo meitiņu
“Būtiska nozīme ir sievietei un mīlestībai.” Izsludināts “Ziedonis un Mīlestība” papildkoncerts
Receptes
Gardas un vienkāršas! Laiks gatavot ķirbju sukādes
Veselam
Padomi topošajām māmiņām. Kādas izmaiņas nepieciešams veikt ikdienas ritmā?
VIDEO. ANO misija paziņojusi, ka Kalnu Karabahā palikuši 50 līdz 1000 etnisko armēņu
Mājas
Pēc ugunsgrēka Merķeļa ielā papildinātas ugunsdrošības prasības īres dzīvokļiem un būvēm
Kokteilis
Šodien tu vari sajusties tā, it kā tu būtu vāvere, kas skrien ritenī! Horoskopi 4.oktobrim
Slaidiņš Ukrainā nogādājis saziedotos dronus un pastāsta, uz ko skatoties lūza sirds
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā