Pupiņas sasirgušas. Ko darīt? 0
“Kāpēc šogad kāršu pupiņas bija raibas? Arī pākstis ir bojātas – tādas kā sarāvušās… ” Ieva M. Bauskas novadā
Acīmredzot pākšaugi inficējušies ar kādu slimību. Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Skaidrīte Būmane izsaka divas versijas.
Pupiņu rūsai raksturīgi sīki (1 – 2 mm), tumši sarkani plankumiņi. Tie parādās uz dzinumiem, lapām, pākstīm, bet pēc dažām dienām izaug melnas sporu kaudzītes. Sporas pārziemo uz pupiņu un zirņu atliekām, bet nākamajā gadā inficē augus. Attīstību veicina mērena gaisa temperatūra (+15…+25 °C) un mitrums uz augiem. Slimības izplatībai labvēlīgos gados pupiņu rūsa spēj pazudināt visu ražu! Lai mazinātu inficēšanos, vienā un tajā pašā vietā pākšaugus audzē ne biežāk kā pēc trim vai četriem gadiem. Sēj tikai veselas kodinātas sēklas, kodināšanai izmanto nitragīnu un trihodermīnu. Labāk izvēlēties pret šo slimību izturīgas pupiņu šķirnes.
Bakteriālās plankumainības pazīmes redzamas uz visām auga daļām. Uz lapām veidojas gaiši brūni, ovālas vai stūrainas formas plankumi ar tumšāku brūnu apmali. Vēlāk tie palielinās un pārņem visu lapas plātni, plankuma vidū audi sakalst un izdrūp. Uz pākstīm parādās apaļi, sarkanbrūni plankumi ar ūdeņainu apmali. Ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām un sēklām, bet veģetācijas periodā izplatās ar ūdens pilieniem. Slimības attīstībai labvēlīga +18…+20 °C temperatūra. Apkarošanas pasākumi: jāievēro augu seka, jāizvēlas no infekcijas brīva vieta.
Jāņem vērā, ka pupiņas slikti padodas skābās, smagās augsnēs. Tās slikti aug, ja ir par daudz mitruma, tad tām nobirst vairāk ziedu.
