SIA “Arosa R” darbu vadītājs Arturs Štēbelis stāsta, ka šajā agrākajā kūdras ieguves vietā krūmmelleņu stādījumi aizņem 11 hektārus.
SIA “Arosa R” darbu vadītājs Arturs Štēbelis stāsta, ka šajā agrākajā kūdras ieguves vietā krūmmelleņu stādījumi aizņem 11 hektārus.
Foto: Valdis Semjonovs

Purvos audzē krūmmellenes 2

Māras Rudzātes ģimenes uzņēmums “Arosa R” vairākos izstrādātajos purva laukos iestādījis krūm­mellenes.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
3 horoskopa zīmes, kuras vienmēr domā, ka visu zina labāk par citiem
Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15
Kokteilis
Valsts policijas šefam Armandam Rukam dienesta romāns: “Es ar šo sievieti dzīvoju kopā!”
Lasīt citas ziņas

Jelgavas novada Kaigu kūdras purvā Māras Rudzātes ģimenes uzņēmums “Arosa R” vairākos jau izstrādātajos laukos iestādījis krūmmellenes. Uzņēmums plānojis, ka nākotnē Kaigu purvā no uzņēmumam piederošajiem 163 hektāriem aptuveni 90 hektārus aizņems krūmmelleņu stādījumi.

Māra Rudzāte stāsta, ka pirmās domas par krūm­mellenēm viņai radušās jau jau pirms piecpa­dsmit gadiem. Kaut arī ar lauksaimniecību viņa bijusi saistīta kopš 90. gadu sākuma, tomēr esot trūcis zināšanu, kur tās stādāmas un kā audzējamas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Polijā, satikusies ar kādu audzētāju, uzzinājusi, ka krūmmellenes ļoti labi aug kūdrainā aug­snē. Vēlāk, pēc vienošanās ar kūdras ieguves uzņēmuma “Laflora” vadītāju Uldi Ameriku, sākumā viņa kūdras izstrādātos laukus nomājusi, pēc tam atpirkusi no Jelgavas novada Līvbērzes pagasta.

“Krūmmellenes kūdrainā augsnē aug patiešām labi,” atzīst Māra Rudzāte, “bet viena izstrādāta kūdras lauka iekopšana prasa lielu darbu un prāvus ieguldījumus. Jāatjauno meliorācijas grāvji, lai vispār varētu piekļūt izstrādātajam laukam.

Ievērojot kūdras ieguves īpatnību, visi šie lauki ir ar nogāzi, tāpēc to zemākajās vietās, kur atlikušās kūdras slānis ir visplānākais, krūmmelleņu stādi cieš no pārlieka mitruma. Lai to novērstu, kūdras slānis šajās vietās jāpieber. Tāpat jācīnās ar nezālēm, kas kūdrainā augsnē aug vēl trakāk nekā parastā laukā.”

Kā viņa stāsta, krūmmelleņu audzēšana ļoti atkarīga arī no laika apstākļiem. Ja ir silta vasara un ja ziema nav ļoti auksta, kas purvainās vietās veicina stādu pumpuru izsalšanu, tad tās izaug un varot iegūt labu ražu pat bez papildu mēslošanas.

Jautāta, ko iesākt ar pamestajiem un līdz galam neizstrādātajiem kūdras purviem, Latvijas Augļ­kopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte atbild, ka tos varētu atdot gan krūmmelleņu, gan dzērveņu audzēšanai, ņemot vērā, ka dzērvenēm tā būtu vispiemērotākā dabiskā vide.

Atšķirībā no krūmmellenēm, dzērveņu platības Latvijā nepalielinās, toties tirgū pēc tām ir liels pieprasījums. Diemžēl “Latvijas valsts meži”, kuriem pieder vislielākās purvu platības, neko no tām nepārdod. Savukārt ogu audzētājiem, kuriem tie iznomāti, līgumi noslēgti tikai uz 20 gadiem, kas, viņasprāt, ir pārāk īss laiks.

Reklāma
Reklāma

Turklāt valsts uzņēmuma pieprasītā nomas maksa ir liela – gandrīz tādā pašā apmērā kā kūdras ieguvējiem. Iznākumā nomniekam neatmaksājas nodarboties ar dzērveņu ­audzēšanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.