Purvos audzē krūmmellenes 2
Māras Rudzātes ģimenes uzņēmums “Arosa R” vairākos izstrādātajos purva laukos iestādījis krūmmellenes.
Jelgavas novada Kaigu kūdras purvā Māras Rudzātes ģimenes uzņēmums “Arosa R” vairākos jau izstrādātajos laukos iestādījis krūmmellenes. Uzņēmums plānojis, ka nākotnē Kaigu purvā no uzņēmumam piederošajiem 163 hektāriem aptuveni 90 hektārus aizņems krūmmelleņu stādījumi.
Māra Rudzāte stāsta, ka pirmās domas par krūmmellenēm viņai radušās jau jau pirms piecpadsmit gadiem. Kaut arī ar lauksaimniecību viņa bijusi saistīta kopš 90. gadu sākuma, tomēr esot trūcis zināšanu, kur tās stādāmas un kā audzējamas.
Polijā, satikusies ar kādu audzētāju, uzzinājusi, ka krūmmellenes ļoti labi aug kūdrainā augsnē. Vēlāk, pēc vienošanās ar kūdras ieguves uzņēmuma “Laflora” vadītāju Uldi Ameriku, sākumā viņa kūdras izstrādātos laukus nomājusi, pēc tam atpirkusi no Jelgavas novada Līvbērzes pagasta.
“Krūmmellenes kūdrainā augsnē aug patiešām labi,” atzīst Māra Rudzāte, “bet viena izstrādāta kūdras lauka iekopšana prasa lielu darbu un prāvus ieguldījumus. Jāatjauno meliorācijas grāvji, lai vispār varētu piekļūt izstrādātajam laukam.
Ievērojot kūdras ieguves īpatnību, visi šie lauki ir ar nogāzi, tāpēc to zemākajās vietās, kur atlikušās kūdras slānis ir visplānākais, krūmmelleņu stādi cieš no pārlieka mitruma. Lai to novērstu, kūdras slānis šajās vietās jāpieber. Tāpat jācīnās ar nezālēm, kas kūdrainā augsnē aug vēl trakāk nekā parastā laukā.”
Kā viņa stāsta, krūmmelleņu audzēšana ļoti atkarīga arī no laika apstākļiem. Ja ir silta vasara un ja ziema nav ļoti auksta, kas purvainās vietās veicina stādu pumpuru izsalšanu, tad tās izaug un varot iegūt labu ražu pat bez papildu mēslošanas.
Jautāta, ko iesākt ar pamestajiem un līdz galam neizstrādātajiem kūdras purviem, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte atbild, ka tos varētu atdot gan krūmmelleņu, gan dzērveņu audzēšanai, ņemot vērā, ka dzērvenēm tā būtu vispiemērotākā dabiskā vide.
Atšķirībā no krūmmellenēm, dzērveņu platības Latvijā nepalielinās, toties tirgū pēc tām ir liels pieprasījums. Diemžēl “Latvijas valsts meži”, kuriem pieder vislielākās purvu platības, neko no tām nepārdod. Savukārt ogu audzētājiem, kuriem tie iznomāti, līgumi noslēgti tikai uz 20 gadiem, kas, viņasprāt, ir pārāk īss laiks.
Turklāt valsts uzņēmuma pieprasītā nomas maksa ir liela – gandrīz tādā pašā apmērā kā kūdras ieguvējiem. Iznākumā nomniekam neatmaksājas nodarboties ar dzērveņu audzēšanu.
