Monika Zīle: Pabrika pusceptais aizsardzības rausis 34
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen dzirdēju sakām: ja vēlaties redzēt kāda uzdevuma pildīšanas spraigu imitāciju un apšaubāmu rezultātu – aiciniet talkā “Attīstībai/Par” politiķus, viņiem tas izdodas. Zināt, ļoti precīzi. Ņem no “Attīstībai/Par”, kuru gribi, teiciens apstiprinās.
Ilzes Viņķeles un Daniela Pavļuta rosība veselības aprūpes jomā paliks atmiņā ar bezatbildību, neizskaidrojamiem miljonu tēriņiem, ārstu vajadzību ignorēšanu un medicīnas pakalpojumu attālināšanu no pacienta.
Juris Pūce un Artūrs Toms Plešs, valsti administratīvi teritoriāli reformējot, izdarīja visu iespējamo, lai jauntapušo pašvaldību iedzīvotāji joprojām prātotu, kur īsti viņi šobrīd dzīvo un kam nestundā lūgt palīdzību.
Pirms kāda laiciņa nomainītajai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, šķiet, sekmējās vienīgi Latvijas–Baltkrievijas robežžoga būves ievilcināšana.
Savukārt nesenais aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstījums par valsts aizsardzības dienestu, kā nu pārsaukts obligātais militārais dienests (OMD), līdzinās no krāsns izrautam pusizceptam pīrāgam pēkšņi uzservētā partijas priekšvēlēšanu kampaņas mielastā, ko sabiedrība uzlūko ar nesapratni, pārsteigumu un bažām.
Sociālajos tīklos un medijos tās paudušie riskē izpelnīties bargu kritiku par patriotisma trūkumu un mīkstčaulību.
Bet, iespējams, tā izpaužas cilvēku apjukums: kas tad nu?!… Jo pavisam nesen tas pats Pabrika kungs strikti apgalvoja, ka mūsu valsts bruņotajiem spēkiem uzaudzēti pilnvērtīgi muskuļi un jebkurš agresors tiks samalts putekļos, uzbrukumam vēl tikai atvēzējoties.
Lai gan igauņiem un lietuviešiem OMD ir ikdienas sastāvdaļa, mūsu politiķi to nopietni nav apsprieduši. Tikai ieminēšanās līmenī un garāmejot.
Patiešām: kas noticis? Acīmredzot taisnība, ka nesenajā NATO samitā Madridē kolēģi skarbi pajautāja Pabrikam, vai latvieši valsts neatkarības sargāšanā domā izbraukt uz tuvāko kaimiņu un tālumnieku bruņotas izpalīdzības rēķina, un mūsu ministrs saprata – ar steigu kaut kas nudien jādara.
Bez šaubām, OMD ir sava veida mūsu sabiedrības pilsoniskā brieduma tests, un tā rezultāti pagaidām nerādās iepriecinoši.
Diemžēl politiskās tālredzības testu nav izturējis arī Pabrika kungs, laizdams tautās pēc žvīks-žvāks principa sakleķētu un, cik saprotams, koalīcijā neapspriestu vēstījumu, kuram būtu vajadzējis iziet arī vismaz cauri dažiem valdības gaņģiem. Tas viss atstāts diezgan miglainā nākotnē.
Vārdu sakot, rati sajūgti zirgam priekšā, tāpēc iesaukšanai pakļauto ģimenēm acīmredzot vēl ilgi trūks atbilžu uz pašiem vienkāršākajiem ar OMD saistītajiem jautājumiem.
