Latvijas ļaudis ir aizkaitināti, saniknoti un dusmīgi par varas sastrādāto cīņā ar pandēmiju. Egila Līcīša feļetons 167
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieslietu ministrs sāka pirmais. Jānis Bordāns paziņoja: “Mums jāuztver krīze kā kara situācija. Un jāļauj to risināt apmācītiem, uzticamiem profesionāļiem, kurus neietekmē reitingi un kuri vadījuši reālas militārās operācijas.”
Dritvaikociņ! Tas tik ir numurs! Miermīlīgie iedzīvotāji saspicēja ausis. Patiešām, kāpēc nenomainīt neizlēmīgo un rīkoties nespējīgo valdību, neiedarbīgo “krīzes vadības padomi”, īsi sakot, kāpēc neatbrīvoties no pašreiz pie varas esošās kliķes?
Stāvoklis ir labvēlīgs, tā vien liekas, ka varas pārņēmēji dzimuši zem laimīgas zvaigznes.
Valsts pirmā persona nolicies slimības gultā, Saeimas priekšsēdētāja – ilgā komandējumā ārzemēs. Varu pačukstēt – kara ministrs ir mūsu pusē. Nekas netraucē kādā jaukā rītā izcelt no gultas samiegojušos Ministru prezidentu un blakus saldi dusošo lauleni pidžamās, lai nolasītu priekšā vicepremjera, Jauno konservatīvo līdera vēstījumu: “Krīzes vadība tiek nodota krīzes vadības ekspertiem no bruņotajiem spēkiem, jo mēs viņiem uzticamies.”
Tālākais jau ir tehnikas jautājums. Valdību pārdēvē par ģenerālštābu, priekšgalā ieceļ nevis “veci ar olām” vai “azbesta veceni”, bet sagatavotu, NATO kauju ugunīs rūdītu, tēraudcietu ģeneralitātes pārstāvi, par vietnieku kādu aizrautīgu pulkvedi ar amerikānisku izveicību un apgriezieniem, uz padomnieka amatvietu norīkojumu saņem Bordāns pats.
Būdams tautā iemīļots, nobriedis vecākās paaudzes politiķis, balvenietis bija pacietīgi kratījies ratu pakaļā pa grambām, bedrēm, dangām kopā ar koalīcijas partneriem, kamēr saskatījis jaunu horizontu un nācis ar īpašo viedokli, izšķīries par racionālu lēmumu. Līdzīgā situācijā Vadonis Kārlis Ulmanis darītu akurāt tāpat.
Tauta un armija to atbalsta.
Arī “progresīvie” spēki, neapmierināti ar bezdarbību, spriņģo kā kumeļi, rībina bungas un sauc – uz barikādēm! Cilvēku acīs iemirgojas cerība.
Socioloģijas zinātņu doktora Kaktiņa aptaujā uz jautājumu, vai Saeimu vajadzētu neitralizēt un valdību atstādināt no pienākumu pildīšanas, 95% anketēto atbild piekrītoši ar “jā” vai “drīzāk jā”. Dati iegūti, iztaujājot 10 000 iedzīvotāju vecumā no pirmklasnieka līdz simtgadniekam.
Viedokļu pētnieks komentē: “Tā ir vēl nepieredzēta vienprātība.” Pārāk reti no Brīvības bulvāra 36. ēkas skursteņa izplūduši dūmi par liecību, ka pieņemts lēmums par skaidru rīcību, pārāk daudz valdība šķērdējusi aizlienētu naudu, pāri mēram sūktas asinis uzņēmējiem un darbaļaudīm.
Sabiedrībai uzliktie pārbaudījumi, vienpusīgā komunikācija par aizliegumiem un ierobežojumiem radījuši negatīvu sociālo reakciju.
Tieslietu ministrs papildina: “Jaunā administrācija, militārā pārvalde droši vien aizliegs partijas kā ekstrēmistiskas organizācijas. Pašlaik gan Saeimas deputāti nestrādā – peles tup katra savā alā. Būs vajadzīga pamatīga kaķošana, kamēr visas savāksim.”
Pamazām iezīmējas vicepremjera slepenie līdzdalībnieki. Bij. finanšu ministrs Uldis Osis tviterī griež ar nazi: “Jāgatavojas apvērsumam, revolūcijai, atmodai, kas līdz kliņķim morāli, ideoloģiski un politiski degradējušos eliti sagraus līdz galam, un vietā nāks kas cits ar jaunu vērtību sistēmu.”
Protams, vecās vērtības, kur kā galvenās jāmin speķis, sviests un sava kabata, ir aizslaukāmas.
Latvijas ļaudis ir aizkaitināti, saniknoti un dusmīgi par varas sastrādāto cīņā ar pandēmiju, par postošo ietekmi sabiedrības sašķelšanā, kad nevakcinētos pasludina par nācijas ienaidniekiem, par nekompetenci un neizpratni par vienkāršo cilvēku problēmām.
Sevišķs aizvainojums ir par plikgalvaino veselības ministru, kurš postenī jūtas nesatricināms un neapgāžams, brutāli nievādams nozares mugurkaulu, ģimenes ārstus, azartiski vajādams vēl nenopotētos.
“Linča tiesa nav pieļaujama,” saka tieslietu ministrs, “vardarbība nenotiks.” Veiks preventīvus pasākumus. Kad vēl viens Bordāna ložas biedrs dep. Didzis Šmits tviterī ierakstīs norunāto paroles frāzi “Viņi joprojām spēlē spēli “kurš vainīgais” – nesaprot, ka tumsā nešķiros”, bruņotie spēki uztvers zīmi līdzīgi signālam “Virs visas Spānijas skaidras debesis”.
Pēc varas pārņemšanas profesionāļu rokās bijušās amatu personas, kuras nemākulīgi darbojās valsts pārvaldē bez licences darbam politikā, ar rudimentārām prasmēm un bez atbilstošām zināšanām, nodos pāraudzināšanā Naukšēnu skolā vai labošanās darbu nometnē pie Mediņtēva Bruknā.
Iespējams, razbainiekiem liks pastrādāt humānajā palīdzībā Muceniekos, kādam varbūt nāksies pasēdēt pārmācības namā. Savukārt slaida auguma gaišmatains meistardziedonis varēs atjaunot koncertdarbību, velkot saldsērīgo gabalu par krizantēmām: “Nenāc pie manis, nemeklē laimi, kas bijis, sen jau aizgājis.”
