Ir apgādi, kas par “bestselleru” robežu dēvē jau 15 000 eksemplāru. Tomēr nekas neparasts nav arī 2000, 1000 vai, sliktākajā gadījumā, 300 pārdotu grāmatu. 5000 eksemplāros pārdota tirāža jau nozīmē lielisku panākumu. Un tas – tirgū, kas ir četrdesmit reižu lielāks par Latvijas tirgu, turklāt ar krietni maksātspējīgāku publiku. 5
Arī autoru dzīve Vācijā būtiski neatšķiras. Tie, kas reizēs, kad par šo jautājumu interesējas mediji, pārvar kaunu par sava darba zemo finansiālo novērtējumu un runā atklāti, stāsta vienu un to pašu. Viņu ikdiena ir izmisīgi iztikas līdzekļu meklējumi: piesakoties uz stipendijām, uzstājoties grāmatu mesēs, apprecot bagātu vīru, rakstot atvaļinājumos no cita algota darba.
Tiesa gan, atšķirībā no Latvijas viņi grāmatu rakstīšanas “spēļu automātus” spēlē ar daudz augstākām likmēm. Ja kādreiz paveiksies izvilkt laimīgo lozi un iekļūt 0,3 vai 0,6 procentos bestselleru autoru, tad guvums var būt daudz lielāks.
Gribas gan vaicāt: vai patiesi kopš laikiem, kad dzīvoja vīrs ar slotu, kas ir mainījies pašos pamatos? To grāmatu, kuras pēc izlasīšanas var apspriest ar citiem, jo tās lasījis plašs sabiedrības loks, ir apmēram tikpat, cik tolaik. Pārējās ir luksusa prece. Ekskluzīvi teksti, ar kuriem bez jums visā pasaulē iepazinušies vien vēl daži tūkstoši cilvēku.
