Rapsis lido kosmosā 0
Latvijā izstrādāts jauns siltumizolācijas materiāls – putupoliuretāna kompozīcija, kurā izmanto rapšu eļļu.
Katru gadu Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. 16. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Dabas mājā, apbalvos ievērojamāko 12 zinātnes sasniegumu autorus un arī seši autori saņems LZA prezidenta atzinības rakstus.
Citu nozīmīgāko sasniegumu starpā tiks atzīmēts arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) izstrādātais jaunais siltumizolācijas materiāls. Tā ir putupoliuretāna kompozīcija, kuras izgatavošanai iespējams izmantot Latvijā iegūstamo rapšu eļļu. Darbā piedalījās Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks un Mg. Anda Fridrihsone.
“Lai samazinātu atkarību no naftas importa un ņemot vērā Eiropas Savienības uzstādījumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, mūsu zinātniskais kolektīvs izstrādājis jaunu un efektīvu siltumizolācijas materiālu – putupoliuretāna kompozīciju, ko var iegūt no atjaunojamiem resursiem, piemēram, Latvijā iegūstamās rapšu eļļas. Iegūtie siltumizolācijas materiāli ir konkurētspējīgi ar pašreiz tirgū esošajiem. Tiem ir plašs praktiskais lietojums gan kā siltumizolācijai, gan kā triecienus absorbējošām detaļām automašīnām,” informē Uģis Cābulis, Latvijas koksnes ķīmijas institūta direktors.
Videi draudzīga siltināšana
Viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm ir bioekonomika, ar to saprotot atjaunojamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Aktuāla ir to materiālu, ko agrāk ražoja no naftas ķīmijas izejvielām, ieguve no atjaunoties spējīgiem dabas resursiem.
LVKĶI Polimēru laboratorijā izstrādāti siltumizolācijas materiāli, kas satur Latvijā iegūstamu izejvielu – rapšu eļļu. Tā pāresterifikācijas, amidizācijas vai epoksidācijas procesos tiek pārvērsta par reaģētspējīgu poliolu, ko tālāk izmanto videi draudzīgāka putupoliuretāna ražošanā. Tas ir jaunums starptautiskajā zinātnes vidē.
Pētot rapšu eļļu, paralēli tika strādāts arī ar tallu eļļu u. c., kas kā celulozes (papīra) ražošanas blakusprodukts ir plaši pieejama Skandināvijā. Polimēru laboratorija strādā arī pie rūpniecisku un sadzīves atkritumproduktu pārstrādes izpētes. Laboratorijā ir izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj iegūt poliolus putupoliuretānu ražošanai no polietilēna tereftalāta vai PET. Tas ir plaši lietojams plastmasas dzērienu pudeļu izgatavošanas materiāls, kas veido lielus atkritumu kalnus.
Kā jaunums jāmin poliolu ieguve vienlaicīgā procesā, kombinējot rapšu vai tallu eļļu un PET. Šādam poliolam piemīt labākas īpašības nekā atsevišķi vai nu no rapšu eļļas, vai PET sintezētiem polioliem.
Lauku produkti lido kosmosā
Gūtā pieredze rūpniecisku putupoliuretānu sistēmu izveidē ļauj Polimēru laboratorijai būt vadošai institūcijai Baltijā poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā. Dzīves cikla novērtēšana pierāda, ka no ekoloģiskā un ekonomiskā skatpunkta šie materiāli ir konkurētspējīgi un ilgtspējīgi.
Pagājušā gada sākumā noslēdzās ES FP7 projekts “EVOLUTION” – “Inovatīvi, uzlaboti vieglsvara materiāli nākamās paaudzes videi draudzīgiem elektroautomobiļiem”. Institūta laboratorija piestrādāja pie putupoliuretāna kā triecienus absorbējoša materiāla supervieglu automobiļu ražošanā. Risinājums tika atrasts, un tika izveidots ar putupoliuretānu pildīts bamperis. Jāgaida, kad šis risinājums tiks izmantots supervieglo automobiļu “Nido” ražošanā Itālijā.
Laboratorijas zinātnieki sadarbojas arī ar kompāniju “Ariane Group” un Eiropas Kosmosa aģentūru kriogēnās izolācijas izstrādē jaunākās paaudzes “Ariane-6” nesējraķetēm. “Ariane Group” un Eiropas Kosmosa aģentūra atzinīgi ir novērtējušas sadarbību ar institūtu – līgumi tiek pagarināti, izvirzot arvien jaunus uzdevumus, lai izpildītu ļoti specifiskās prasības materiālu tehniskajām īpašībām, kas ir nepieciešamas kosmosa tehnoloģijās.
Pozitīvi vērtējams tas, ka attīstās arī ražošana. Latvijā poliolu sintēzes komercializāciju ir uzsācis izveidotais iesācējuzņēmums “PolyLabs”, kas jau ir ieguvis riska kapitāla fondu atbalstu, kas liecina par šā biznesa perspektīvu.
Kā palielināt koksnes vērtību
* Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts dibināts 1946. gadā.
* Nodarbojas ar koksnes dziļās pārstrādes blakusproduktu izmantošanas izpēti citu produktu ieguvei, izmantojot zinātniski pamatotas, progresīvas tehnoloģijas.
* No 1 m3 koksnes iegūto vērtību var desmitkāršot, dziļāk pārstrādājot koksni un izmantojot koksnes komponentus zaļās ķīmijas produktu ieguvei.
* Latvijas koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorijā izstrādātas siltumizolācijas sistēmas un tehnoloģijas izmanto daudzi uzņēmumi, ne tikai Latvijā.
* Kā vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem var minēt leģendāro “riporu” (Rīgas poras), kas iekļauts desmit visu laiku nozīmīgāko Latvijas zinātnieku sasniegumu sarakstā.
