Referendums – ne katru dienu 0
Liekas, ka Saeima, kaut ar piespiešanos, varbūt tomēr spēs piebremzēt provocējoša referenduma sarīkošanu par vispārēju pilsonības izdāļāšanu bez jebkādiem “apgrūtinājumiem” tās iekārotājiem. Vienlaikus ir dzirdams, ka personas bez Latvijas pilsonības pieaugošā skaitā iestājoties Krievijas pilsonībā.
Līdztekus tam neseko informācija, ka personas bez pilsonības un jaunuzņemtie Krievijas pilsoņi kaut cik ievērojamā skaitā atgrieztos Krievijā. Kaut gan Latvijā ir viesojušies vairāki Krievijas gubernatori ar aicinājumiem atgriezties senču dzimtenē un vienlaikus apsolot ļoti plašas personiskās iniciatīvas iespējas. Mēs tās neapšaubām, jo patlaban Krievijā norisinošās pārmaiņas, īpaši saimnieciskajā dzīvē, ir daudzsološas čakliem, darbīgiem cilvēkiem. Tāpēc arī latviešu uzņēmēju vidū ir ļaudis, kas liek cerības uz Krievijas plašumiem vai no tiem iegūtām izejvielām Latvijas rūpniecībai. Toties pavisam pretēji lietu loģikai cilvēki, kas nav lūguši un centušies iegūt Latvijas pilsonību ar Gapoņenko k-gu un dažiem citiem priekšgalā, nu ceļ troksni. Viņiem pienākoties Latvijas pilsonība, lai to dod šurp. Nemeklēdami ceļu uz attiecīgām Latvijas iestādēm, kur objektīvi caurskatītu pilsonības lūgumus, Gapoņenko aktīvisti pamāca personas bez pilsonības sūdzēties uz kādiem ārzemju vai starptautiskiem ofisiem, komisariātiem un centriem, ārlietu ministrijām. Sūdzības esot jāraksta jo vairāk, jo labāk, tad no turienes nākšot pavēle Latvijas valdībai visiem bez ierunām un jebkādām pārbaudēm izsniegt Latvijas pilsonību un pases. Palasot ne pārāk senu laiku avīzes, uzzinām, ka augšminētajām prasībām izpildoties, Latvija, mazākais, nebūtu Eiropas Savienības dalībniece, ko pierādīja tālaika referenduma rezultātu analīze.
Bet tām asarām, kuras gan Saeimas sēžu zālē, gan televīzijā un vēl citur birdina par tautas referendumu demokrātisko iespēju apspiešanu, lūdzu neticēt. Tās ir politisku krokodilu asaras.
