Reformu partijas jaunie apvāršņi 0
Kamēr priekšsēdētājam Valdim Zatleram streiko veselība, partijā palicēji norīkotās izpildu direkcijas vadībā taisa baisus klupienus un kļūdas, kas var izrādīties pussagrabējušai organizācijai liktenīgi. Man būtu ļoti apbēdinoši, bet baidos, ka dakterim, kurš sveiks un vesels pārradies mājās no Briseles, atliks vakariņās sveču gaismā ardievoties no paša nodibinājuma.
Vēlētāji būs pateikuši – mums diezgan no tiem Kembridžā un Hārvardā studētiem, droši vien reitingu viena partija var nolaist ne tikai līdz nullei, bet vēža atpakaļrāpšanās gaitā sniegties līdz jauniem apvāršņiem un novest popularitāti arī līdz absolūtai nullei, mīnus 273 grādiem pēc Celsija. Nav tālu laiks, kad dr. Zatlera vietniekus zemes virsū, mazos knaģīšus feldšerus un medmāsas, piktogrammās attēlos kā kāpostgalvas. Pirmais pa reitinga vantīm lejā sāka kāpt ministrs Pavļuts, vējgrābslīgi palaizdams zviedzienu, kad viņam to neviens neprasīja – ka iedzīvotājiem energotarifi nolikti par zemu. Pa karstām pēdām sekoja daudzos izteikumos ķeburkāja Sondore-Kukule, kura dzīrās apsvērt sadarbību ar “Saskaņas centru” pēc Rīgas domes vēlēšanām, tikai tankus viņa, sieviete būdama, neizsauca no Ādažu poligona. Kā riktīgs humora vecis izcēlās ministrs Sprūdžs, dodams zaļo gaismu tādām reformām pašvaldībās, kas kritiķiem uzreiz izskatījās pēc dumjības un vēl lielākas dumjības. Iespējams, ar jautrību pašvaldību ministrs gribēja uzmundrināt depresijā slīgstošos, taču viņa nākamā operācija, proti, pieņemt dienestā par čukstiņu suflieri ar “hrestomātiskām zināšanām” apveltīto ievērojamo reklāmistu publicistu Kr. Rozenvaldu, cilvēkiem atkal lika iegrimt šausmīgākajās priekšnojautās par nākotni. Sprūdža izraudzītais padomnieks ir zināms kā speciālists nevis ar, kā moderni saka, “pretrunīgu”, bet šaubīgu reputāciju.
Pēdējais traips uz RP mundiera un lāča pakalpojums Zatleram, protams, ir mode, ko ieņēmušies vai visi viņa ministri – kā telēm sekot un pieluncināties mazajai “Providus” ganītei Kažokai, visnotaļ specifiskai personai, sorosītu fleitei, ko esmu dzirdējis dēvējam par pretvalstisku elementu.
Lai cik augstām bronzas pierēm būtu RP ministri un lai cik kvalificēti pieņemtu lēmumus, nav saprotams, kur radīsies vai kur dzīvo elektorāts, kurš pēc šīs kļūdu kolekcijas gribēs turpmāk dot balsis Zatlera partijai. Krievi tie nav, latvieši arī ne, pieņemu, ka RP vēlētāji ir sarūmējušies kā Albertielas jūgendstila ēku iedzīvotāji, un cerība uz tiem, kuri balsošanas dienas rītā nebūs zinājuši vakaru. Kristījuši “Apinīti” ar sliktu šņabi, dosies pie urnām dzerstiņa reibonī.
Bez šaubām, īsajā zatleriešu vēsturē bijuši vāji maskēti, atriebīgi un netīri uzbrukumi līderim un partijām, tomēr te saskaramies ar pašu tieksmi “optimizēt” pērn iegūto balsotāju kapitālu. Lai eksprezidents brauc mājās un pabrīnās, kā neilgā laikā var salaist dēlī partiju! Līdzgaitnieki ir sataisījuši lielos brūnos zirņus, bet tie nav vis nacionālie šķiedraugi, tiem zirņiem labāk nelikt klāt speķi un sīpolus.
