Izstādē eksponāti kalpo kā katalizatori atmiņām par Rīgas un Jūrmalas restorāniem, viesnīcām, koncertzālēm, sanatorijām, fantastiskiem griestu dekoriem un grandioziem dekoratīvajiem panno.
Izstādē eksponāti kalpo kā katalizatori atmiņām par Rīgas un Jūrmalas restorāniem, viesnīcām, koncertzālēm, sanatorijām, fantastiskiem griestu dekoriem un grandioziem dekoratīvajiem panno.
Foto – Timurs Subhankulovs

Rekonstruēto atmiņu gobelēns 0

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 2017. gada 15. janvārim apskatāma izstāde “Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība. Lietišķās mākslas attīstības procesi 20. gadsimta 70. gados”.

Vēsturē nekas nenotiek precīzās laika robežās – ne Simtgadu, ne Trīsdesmitgadu karš neilga atbilstoši savam nosaukumam. Arī 19. gadsimts kā kultūras fenomens krietni pārsniedza gadsimta hronoloģiskās robežas, un reti kurš stils vai virziens piedzimst konkrētajā brīdī un beidz pastāvēt precīzi nofiksētā momentā. Bet tā mums vieglāk strukturēt savas zināšanas un novērojumus. Nevar teikt, ka 20. gadsimta Latvijas māk­slas vēsturi ļoti precīzi var sadalīt pa dekādēm, tomēr aptuveni tieši desmit gadu posmi iezīmē pārmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā. Šobrīd Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāmā izstāde “Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība” aicina dziļāk ieskatīties tajās izmaiņās, kuras piedzīvoja Latvijas lietišķā māksla gandrīz jau pirms pusgadsimta.

Izstāde radusies kā loģisks turpinājums pirms trim gadiem tapušajam projektam, kas bija veltīts sešdesmito gadu Latvijas dizaina un lietišķās mākslas kopainai ar poētisko nosaukumu “Uz lielās dzīves trases”. Tāpēc nav iespējams nesalīdzināt šo izstādi ar tās priekšteci, kurā uz bagātīgi atlasīta materiāla bāzes ne tikai bija parādīta lineāri ģeometriskās estētikas dominēšana dažādos māk­slas veidos, bet tā tika arī sasaistīta ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām. Piemēram, kā vizuālo valodu ietekmēja jauno materiālu izgudrošana vai mākslinieku lomas pieaugums rūpniecībā un viņu iesaistīšana plaša patēriņa preču ražošanā. Neapšaubāmi, tāpat kā iepriekšējā periodā, arī septiņdesmito gadu cilvēki bija atšķirīgi savā praktiskajā un estētiskajā domāšanā. Tieši tāpēc es gaidīju no šīs izstādes analītisku turpinājumu, kas palīdzēs saprast laika kontekstu un tos faktorus, kuri veidoja pietiekami viengabalainu stilistisko parādību dizainā. Tomēr šoreiz izstādes koncepcija, šķiet, neplānoti atradusi citas sliedes, ne tik racionālas, bet pietiekami emocionāli iedarbīgas.

Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kādas izveidojas attiecības starp izstādes atmosfēru un atspoguļoto laika periodu. Šoreiz tas nav mēģinājums skaidrot vēlāk piedzimušajiem apmeklētājiem, kāpēc veidojās attiecīgās formas vai krāsas vai arī, kāpēc gobelēns un keramika piedzīvoja tādu neiedomājamu popularitāti. Izstādē redzamie darbi ir nevis atmiņas, ar kurām gribam dalīties, bet emocijas, kuras katrs grib paturēt sev. Tāpēc eksponāti kalpo drīzāk kā katalizatori cilvēku atmiņām par Rīgas un Jūrmalas restorāniem, viesnīcām, koncertzālēm, sanatorijām, neskaitāmiem košiem skatuves aizkariem, fantastiskiem griestu dekoriem un grandioziem dekoratīvajiem panno. Skaidrs, ka milzīgus skatuves gobelēnus nevar izstādīt muzejā, panno nevar noņemt no foajē sienām un ēku fasādēm, bet interjeri, kuri gāja bojā vēlākos laikos, ir tik maz fiksēti fotogrāfijās, ka patiešām tikai pašu cilvēku atmiņas var uzburt to vīziju, kurai izstāde kalpo kā pirmais impulss.

Varbūt tieši tāpēc izstādē gribas runāt nevis par mākslu, kaut gan eksponēti izcilāko mākslinieku darbi, bet gan par atmiņām un nostalģiskām jūtām. Nostalģiju par nosacītajiem septiņdesmitajiem, kurus raksturo ar vārdu “zastoj” (jeb stagnācija), kad laiks plūda lēni un paredzami, kad dzīves ritms, šķiet, palīdzēja māksliniekam dziļāk saprast būtiskas dzīves lietas, bet neizteikti vai slepeni zemteksti sasniedza mērķi ātrāk un precīzāk nekā tieša uzruna. Izstāde pārnes skatītāju kā modificētā laika mašīnā uz skaisto pagātni, kur aug koši vilnas zemes ziedi, māla ķirbji vai adītas taures. Padomju romantisms vienoja rudens tēmu ar ilgām pēc kosmiskajām tālēm un daudziem māksliniekiem sniedza iespēju šajā diapazonā lietišķās mākslas ietvaros baudīt brīvas mākslas garšu bez stingrām ideoloģiskām prasībām un abstraktās formveides aizliegumiem. Vienīgā problēma, ka, veidojot izstādi tā, it kā mēs patiešām būtu nonākuši septiņdesmito gadu muzejā, tiek zaudēta viena būtiska lieta – iespēja atskatīties uz šo māk­slu ar laika distanci, ko nevarēja izdarīt laikabiedri, un ieraudzīt no mūsdienu perspektīvas tās fundamentālās likumsakarības, kuras izveidoja septiņdesmito gadu dekoratīvās mākslas fenomenu.

Tāpēc vēlreiz domās salīdzinot šo izstādi ar iepriekšējo mēģinājumu aplūkot sešdesmito gadu mākslas fenomenu arhitektūrā, lietišķajā grafikā, pastkartēs, mēbelēs, tekstilijās, keramikā utt., šķiet, ka šoreiz, koncentrējoties tikai uz gobelēniem un keramiku, ir grūti izveidot stereoskopisku priekšstatu par 70. gadu dzīves estētiku. Piemēram, kā pa vidu starp Rūdolfa Heimrāta un Henriha Vorkala gobelēniem atrast vietu, kur novietot automašīnu VAZ-2101 “Žiguļi”  kā galveno šī perioda dizaina un “izdevušās” dzīves simbolu, vai kā pretī Latvītes Mednieces dekoratīvās keramikas sienai LPSR Filharmonijas ēkā nolikt kombinētos finierēta saplākšņa skapjus jeb t. s. sienas kā dzīvokļa interjera galveno dominanti, un beidzot – kā, stāvot blakus Edītes Pauls-Vīgneres darbam, atcerēties par diskotēku kultūras un džinsomānijas pirmsākumiem? To visu gribas ieraudzīt vienlaikus, tomēr izstāde piedāvā tikai pašiem atcerēties, cik katrs spēj, “kā toreiz bija”, skatoties uz košām gobelēnu krāsām, kuras līdzīgi kā stagnācijas laikā kļūst par pēdējo cerību uz iespējamām izmaiņām. Cerams, ka nākamā, astoņdesmito gadu lietišķajai mākslai veltītā izstāde kļūs par atmodu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Dzirdēju trokšņus bēniņos – domāju, ka tas ir dzīvnieks, bet izrādījās, ka bija daudz sliktāk…”
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē
Lasīt citas ziņas
EP pieņem lēmumu par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai: tuvākajos mēnešos tai piegādās vienu miljonu artilērijas lādiņu
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
FOTO. Pirmie pavasara ziedi baltos un violetos toņos iekrāso romantisko Ķemeru vēsturisko parku
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
Vācijā 27.martā būs plaši streiki sabiedriskā transporta sektorā – gan lidostās, gan dzelzceļu stacijās un ostās
22:45
Skaisti vārti Dublinā! Latvijas futbola izlase EČ kvalifikācijas sākumu var sagaidīt labā noskaņojumā
22:14
EP pieņem lēmumu par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai: tuvākajos mēnešos tai piegādās vienu miljonu artilērijas lādiņu
21:30
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
Krievijas robeža beigsies tur, kur tiks sakauts Putins
Vērienīgo Francijas protestu dēļ atlikta Čārlza III vizīte
Pirkstiņuzkodas – karbonāžu kalnu vietā
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē
ASV piemērojusi sankcijas Lukašenko oficiālajai reaktīvajai lidmašīnai, ko izmanto arī viņa ģimene
Viņa bagāžā atrada kokaīnu…Jamaikas tiesa nosaka Latvijas pilsonim 2 miljonu dolāru drošības naudu par narkotiku kontrabandu
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Viļņas Drošības foruma eksperti: “Mums ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt, nevis izdzīvot, un tas ietver Krimas atbrīvošanu”
Dombrovskis neplāno kandidēt uz Valsts prezidenta amatu
Latvijā daudzviet centrālajos rajonos novērojums spožs halo ap sauli
FOTO. Princis Viljams negaidīti ieradies vizītē Polijā: tas tika turēts lielā noslēpumā
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
Armijas pārtikas iepirkumā iesaistītais uzņēmums “Zītari LZ” apgalvo, ka ir radies nepareizs priekšstats par lietas apstākļiem
FOTO. Kā no fantastikas filmām! Latviešu fotogrāfs šonakt Kurzemē iemūžinājis mūsu platuma grādos reti redzamu dabas parādību
Skatītājs jautā: Valstī nav naudas medicīnai, bet kāpēc atrod miljonus, lai varētu padancot?
Daiļslidošanas zvaigzne Vasiļjevs pēc uzstāšanās PČ Japānā izjūt prieku par aplausiem, bet par savu rezultātu ir vīlies
Ja tu kādam esi ko apsolījis, tad šo solījumu vajadzētu arī turēt! Horoskopi 25.martam
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
FOTO. Zemeņu audzētāja 6 zelta padomi – kā tikt pie izcilas zemeņu ražas
Olafs Zvejnieks: Latvijā banku mierīgo un saldo snaudu satricināja “sliktais policists” Ašeradens
Migrācijas koridors caur Franciju – joprojām vaļā. Visi migranti, kuri Apvienotajā Karalistē ieradīsies nelegāli, uzreiz zaudēs tiesības “legalizēties”
Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki atraduši ieroci pret baktēriju visbīstamāko sargu
Skaisti vārti Dublinā! Latvijas futbola izlase EČ kvalifikācijas sākumu var sagaidīt labā noskaņojumā