Rimšēviča sāga ieilgst: liecinieks raksta ģenerālprokuroram, ka esot piespiests liecināt 7
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības tiesa (EST) vakar sāka skatīt prejudiciālo nolēmumu lietu, kas saistīta ar Ilmāra Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.
Tiesa neskatīs konkrēti Rimšēviča imunitātes jautājumu, bet gan to, kurā brīdī ir jāsāk vērtēt imunitāte – vai tikai tad, kad lieta nonāk tiesā, vai jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2019. gada decembrī apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā. Tiesa pieņēma lēmumu vērsties EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem (tiesiski jautājumi, bez kuru iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.
Vienlaikus tika pieņemts arī lēmums lūgt EST šo jautājumu izskatīt paātrinātā kārtībā. Taču tiesa šo lūgumu noraidīja. Augstu amatpersonu imunitātes jautājums EST līdz šim nav plaši diskutēts, un Rimšēviča krimināllieta bija būtisks iemesls, kāpēc tiesa ir ieinteresēta to skatīt.
EST izskatāmajā lietā iesaistītās puses statusā ir Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps. Viņš pastāstīja, ka tiesas ģenerāladvokāts savu viedokli nolasīs 15. aprīlī un tikai pēc tam būšot spriedums. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, tas varētu būt pēc mēneša vai ilgāka laika. Tieši Kvēps lūdza rajona tiesai vērsties EST, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu, jo tiesas procesu varot turpināt tikai tad, ja tikšot atzīts, ka Rimšēvičam nav imunitātes pret tiesvedību.
Advokāta ieskatā tas, vai Rimšēviču var saukt pie kriminālatbildības, esot neatrisināts jautājums un atbilde uz to būs tikai pēc EST sprieduma.
Iepriekš Rīgas rajona tiesas sēdes laikā advokāts ne reizi vien atsaucās uz EST ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. M. Kvēps, atsaucoties uz ģenerāladvokātes secinājumiem, prognozēja, ka “nevar būt izslēgts, ka apsūdzētajam piešķir imunitāti arī pret kriminālvajāšanu”.
“Galvenais ir imunitātes saturs – no kura brīža tā iestājas. Šodien viens no galvenajiem jautājumiem, ko apsprieda Eiropas Savienības tiesa, bija, vai arī tad, ja ECB padomes loceklis izdara kaut ko nelikumīgu, viņu sargā imunitāte? Kaut vai, piemēram, tirgo kādus lēmumus par naudu. Kā nošķirt, kura ir nelikumīga darbība un kura nav? Tika apspriestas sīkas, bet būtiskas juridiskas detaļas,” pastāstīja Kvēps.
Latvija jau iepriekš iesniedza rakstveida apsvērumus par jautājumiem, kas tiek uzdoti tiesai, bet valstīm pastāv arī iespēja pievienoties tiesas procesam vēlākā stadijā, proti, mutvārdu stadijā. Vakar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere, kura ir valdības apstiprinātā Latvijas pārstāve EST, izklāstījusi galvenos argumentus mutvārdu procesā, informēja Tieslietu ministrija.
Ja Rimšēvičam tomēr tiks noņemts imunitātes jautājums un varēs turpināt tiesas procesu, tad atkal priekšā ir negaidīts pavērsiens.
Kā šonedēļ informēja advokāts Kvēps, galvenais apsūdzības liecinieks šajā krimināllietā “Trasta komercbankas” bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis esot piespiests atzīties noziegumā, kuru neesot izdarījis. Atgādināšu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu sāka pēc divu “Trasta komercbankas” pārstāvju iesnieguma, kuri abi lietā figurēja kā kukuļdevēji, taču tika atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi tiesībsargājošajām iestādēm izstāstījuši par šo notikumu.
Viens no viņiem ir “Trasta komercbankas” bijušais valdes loceklis V. Ziemelis, bet otrs – kādreizējais līdzīpašnieks Igors Buimisters. Viņi vērsušies pie Rimšēviča ar lūgumu ietekmēt banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktās darbības pret “Trasta komercbanku”.
Par šo pakalpojumu Rimšēvičs esot pieprasījis 500 000 eiro, bet viņam neesot izdevies pilnībā paveikt no viņa prasīto, tāpēc Rimšēvičs saņēmis tikai pusi no naudas summas.
Advokāts Kvēps vakar “Latvijas Avīzei” stāstīja, ka Ziemeļa liecības maiņa esot tikai un vienīgi viņa paša iniciatīva un ka neviens advokāts viņu neesot iespaidojis. “Liecinieks aizvadītā gada 14. decembrī ir nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram. Advokātu rīcībā ir šīs vēstules kopija, kura tiks publiskota šonedēļ, visticamāk, ceturtdien.
Tur Ziemelis sīki apraksta, kā viņš esot piespiests atzīties noziegumā, ko neesot darījis, kā atbrīvots no atbildības par noziegumu, kuru viņš nav izdarījis, proti, kukuļdošanas. Ja imunitātes jautājums tiks noņemts un tiesas process Jūrmalā turpināsies, tad vienīgais, par ko būs jādiskutē, – vai var ticēt Ziemeļa liecībām.
Prokuratūra, kad Ziemeli atbrīvoja no atbildības par kukuļdošanu, atzina, ka bez viņa liecībām noziegumu nevarētu atklāt, jo citu pierādījumu nepietiekot, viņa liecības bijušas izšķirošās,” pastāstīja advokāts.
Drīz apritēs trīs gadi, kopš KNAB aizturēja (tas notika 2018. gada 17. februārī) Rimšēviču, taču lieta vēl nav nonākusi līdz reālai iztiesāšanai. Vienubrīd Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, taču EST secināja, ka atstādināšana nebija pietiekami pamatota, un lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā. 2019. gada decembrī beidzās I. Rimšēviča amata pilnvaru termiņš Latvijas Bankā, un par LB prezidentu kļuva Mārtiņš Kazāks.
