Ronis aiziet kalnup baltajos lielceļos 0
Ak vai, kāds ņigu ņegu saceltos, ja no vietas atkāptos politisks puteklis vai atoms, kurš, skolas puika būdams, mētājās ar saviļātām maizes mīkstuma lodītēm, bet, liels izaudzis un partijā iestājies, par ministru droši vien kļuvis ar melnā tumsības ķēniņa starpniecību.
Toties šonedēļ cienīgi un solīdi kalnup pavadām mūsu iznesīgo satiksmes ministru Aivi Roni pēc labākajām Ženēvas diplomātisko tradīciju manierēm. Nebija domājams, ka viņš publikā kaut reizi parādītos kniedētā ādas jakā, un, ja ķermeniski Ronis tautai šķita pagatavots no boingu būvē lietota dūralumīnija, teflona vai frotē, tad ministra staltajam augumam nekas nepiestāvēja labāk par diplomāta atlasa uzvalku. Ronis piederēja ļaužu kārtai, kas ir tuvu stāvoša amerikāņiem un baņķieriem. Latvijā tā ir tikpat kā uzlipināta cenas zīme, ka laime gājusi un ies pa priekšu dzīves ceļā. Šādas Personas nav vis taisītas no māliem, bet no tās mīklas, ko cep svētkos un pārkaisa ar pūdercukuru, mandelēm un kanēli. Šādi kaltus dendijus uzņem solīdos namos, pacienā ar labākajiem nēģa gabaliņiem, kabatā viņiem ir Bifšteka kluba godabiedra karte, bet portmonejā – pāris Cigāru salonu apmeklētāja brīvbiļetes. Ievērojamais stāvoklis sabiedrībā nozīmē valstij sniegtu nenovērtētu pakalpojumu komplektu un arī turpmāk neiztecējušu lietošanas derīguma termiņu. Ne mazāks nopelns iespaidā par Personu ir džentlmeņa nevainojamam bezpartijiskumam un neuzpērkamībai.
Demisionējis politiķis neder vairāk par zemē nomestu izsmēķi vai noindētu peli, bet divkājaino lauvu Roni vēl glāstīšot pa krēpēm, varbūt izdošoties pierunāt pakavēties satiksmes ministra krēslā, jo ko tie, kam lemts rāpot un rukšķēt, saprot no aviācijas, tranzīta, ostām, autopārvadājumiem un citiem Eiropas tilta neatsveramiem dārgumiem.
Cilvēki jau steidz minēt, iekvēlinājušies ziņkārē, pa kurām “Rail Baltic” sliedēm tālāk dosies galantais satiksmes (un agrāk ārlietu) ministrs. Skaidrs ir viens, ka Roņa kunga koncertdarbība noritēs vismaz tikpat ekvivalentās estrādēs kā līdz šim, un dibenplānā viņš nepaliks. Tas, kurp viņš dosies strādāt, noteikti būs Latvijas attīstībai.
Nešaubieties ne mirkli, Aivis Ronis, kā nācis modē sacīt, noteikti ir UZRUNĀTS. Varbūt par vīru ar ideālo kurpju spīdumu atcerējušies banku vai aizokeāna draugi. Pavisam ticami, ka Roni, kurš zīmogots ar Latvijas valsts ģerboni un kuram nav jānodur acis zemē līdzšinējās reputācijas dēļ, kā paraugeksemplāru uzrunājuši maskoti ļaudis, kuri izvēlas kandidātu nozīmīgajam SAB ģenerāldirektora postenim. Un noteikti, ka šai valstī netrūkst ne ienesīgu biznesu, ne kompensējošu posteņu, ne karjeras pakāpienu, ja esi piederīgs to titānu saimei, kuri vadījuši Satiksmes ministriju. Kas dzēris no pilnības raga, dzers atkal.
Kurš būs Roņa vietā? Ak, fortūnas lutekļi un spīdekļi ir neaizvietojami. Atradīs kādu sešnieku, daudznozaru profesionāli.
