Rūsa uz bumbierēm 3
Kā apkarot bumbieru – kadiķu rūsu? Agate Krūmiņa Ķekavas novadā
Bumbieru-kadiķu rūsa izplatās uz lapām, lapu un augļu kātiem, jaunajiem dzinumiem, veidojot koši oranžus plankumus. Lapas apakšpusē zem plankuma parādās palieli radziņveida izaugumi, kuros attīstās ecīdijsporas. Vasaras otrajā pusē tās ir nobriedušas, izlido un inficē kadiķus. Visvairāk slimība izplatās uz kazaku, kā arī Ķīnas un Virdžīnijas kadiķiem, bet parastie, klājeniskie un zvīņainie kadiķi pret to ir diezgan izturīgi. Kadiķos slimības izraisītāja sēne pārziemo. Tā spēj saglabāties arī bumbieru dzinumos, taču slimais augļu koks neaplipina citas bumbieres, katru no tiem inficē uz kadiķa dzinumiem attīstījušās un lietainā laikā pārlidojušas sporas.
Lai ierobežotu slimības izplatību, regulāri savāc un sadedzina inficētās lapas, izgriež dzinumus. Rudenī pēc lapu nogrābšanas un iznīcināšanas apdobes apstrādā ar 5 % karbamīdu. Bumbieru tuvumā nedrīkst audzēt starpsaimnieku – kadiķus.
– Tomēr lapu savākšana un iznīcināšana ir tikai viena no rūsas izplatības samazināšanas iespējām. Jārēķinās, ka slimības ierosinātāji atrodas ne vien uz bumbieru lapām, bet arī uz zariem, – skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Signija Aizpuriete.
Latvijā pret bumbieru-kadiķu rūsu reģistrēts tikai viens fungicīds – efektors. Pirmoreiz bumbieres apsmidzina pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, atkārtoti pēc 7 – 14 dienām, un tā līdz infekcijas uzliesmojuma beigām. Izmantojamā darba šķidruma koncentrācija ir 0,075 – 0,1 %. Apstrādi var veikt sešas reizes sezonā, nogaidīšanas laiks – 21 diena.
