Šādas tradīcijas prezidents nelauž 0
Tāpat kā pirms gada – studiju biedru ikgadējā tikšanās ir obligāta. Un arī prezidents ierodas. Tiesa, ar pāris stundu nokavēšanos, pie kuras gan, izrādas, nav vainīgas ne citu valstu vadoņu vizītes, ne samiti, ne pieņemšanas. Mazdēla izlaidums mazliet ievilcies.
– Cik tev tagad laika?
– Nu, stundas divas ar pusi…
Prezidents paliek pie galda veselas četras un ir apbrīnojami pacietīgs arī tad, kad studiju biedru jautājumi par eiro, Grieķiju, zviedru bankām, Obamu un Merkeli, valsts valodu, emigrantiem, imigrantiem un arī fotoradariem sāk atkārtoties.
– Kāds bijis gads, vai tāds, kā gaidīji, augstāko amatu ieņemot?
– Labāks. Ir ļoti interesanti, sevišķi starptautiskajā, globālajā vidē, kurā esmu jaunienācējs. Daudz mācos. Daudz saprotu. Sāku iejusties.
– Kāds būs nākamais?
– … Nu… Arī interesants. Būs grūti. Diemžēl ļoti daudz atkarīgs nevis no mums, bet no tā, kā Eiropa tiks galā ar dienvidvalstu problēmām. Ja Vecā pasaule šķobīsies, tā raus līdzi Ameriku, tā savukārt vēl daudzus, arī Ķīnu… Jācer uz Eiropas lielvalstu politiķu prasmi stabilitāti saglabāt. Un iespēju robežās tiem jāpalīdz.
– Nākamgad tiekamies?
– Protams. Taču vajadzētu vēlreiz jau šajā jūnijā. Rīgas pilī, kas pavisam drīz tiks slēgta vismaz uz gadiem pieciem, jo remonts vajadzīgs ļoti nopietns. Tādēļ lūdzu uz atvadu fotosesiju, tā teikt.
