Foto – Shutterstock

Šajā sezonā mednieki drīkstēs nomedīt 250 vilkus 0

Tā kā sākusies jaunā 2014.-2015.gada vilku medību sezona, Valsts meža dienests izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, liecina informācija dienesta mājaslapā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku limits, jo Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti daudzi gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti.

Medību sezona ilgst no 15.jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31.martam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 292 vilki no atļautajiem 300.

Latvijā kopš 2004.gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits, pamatojoties uz monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Kā norāda dienestā, vilki tiek nomedīti vienmērīgi visas sezonas garumā. Kopš Latvijā veic vilku populācijas stāvokļa novērtējumu, sugas stāvoklis nav pasliktinājies, tas ir stabils ar pieaugošu tendenci, ko apliecinot arī Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” pētījumi.

Vilku medīšana galvenokārt tiek veikta, lai plēsēju uzvedībā saglabātu piesardzību un izvairīšanos no cilvēkiem. Tas ir būtiski, lai varētu aizsargāt mājlopus. Tomēr ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību, dzīvnieku īpašniekiem ir jāizmanto vismaz kāds no pasaulē plaši pārbaudītiem ganāmpulku aizsardzības paņēmieniem – gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi, apmācīti suņi vai citi netradicionāli dzīvnieki, kas brīdina par vilku klātbūtni un izrāda pret tiem agresiju.

Vilki parasti nodara postījumus nakts laikā vai krēslas stundās, visbiežāk uzbrūkot aitām un teļiem, kā arī kazām un suņiem. Latvijā vilku blīvums lielāks ir valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļā, bet mazāk tie ir sastopami valsts centrālajā daļā.

Reklāma
Reklāma

Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar konkrētiem regulāri ievāktiem datiem.

Vilku skaits Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā svārstījies no 200-300 ziemas beigās līdz 500-600 vasaras sākumā.