Sakņaugs plostbārdis: kā tādu audzēt? 0
“Pastāstiet par auzu sakņu jeb plostbāržu audzēšanu!” ĒRIKA TUKUMA NOVADĀ
Puravlapu plostbārdis jeb dārzeņu austere (Tragopogon porrifolius) ir divgadīgs vai daudzgadīgs Eiropas dienvidu daļas augs, kas pārgājis savvaļā arī Ziemeļeiropā. Tas vietumis sastopams Britu salās, īpaši Anglijas dienvidos. Augs veido ēdamas, 15–20 cm garas, iedzeltenas, 2–3,5 cm diametra saknes ar baltu mīkstumu. Jūnijā apmēram 1 m garo stublāju galā parādās pirmie purpursarkanie ziedu kurvīši.
Audzējot jāievēro tādi paši augsnes, kopšanas, novākšanas un uzglabāšanas nosacījumi kā melnsaknēm. Puravlapu plostbārdi sēj pavasarī atklātā laukā, lai jau rudenī varētu novākt garās saknes. Sēklas iestrādā 1 cm dziļi, apmēram 20 cm attālās rindās. Jāsēj agri, jo veģetācijas periods ilgst aptuveni 150 dienu. Pēc sadīgšanas retina, starp augiem atstājot 10 cm. Audzē vieglā, labi sastrādātā, auglīgā un irdenā augsnē, lai saknes būtu taisnākas, ne tik žuburainas. Sausā laikā augi jālaista. Rudenī saknes izrok un uzglabā ziemai – kastēs, vēsā vietā. Raža jānovāc ļoti uzmanīgi, jo bojātas saknes nevar ilgstoši uzglabāt.
Saknes uzturā izmanto tāpat kā melnsaknes. Jaunos stublājus var ievākt pirms auga ziedēšanas, pārgriezt gareniski uz pusēm un sautēt. Tie garšo līdzīgi sparģeļiem.
Puravlapu plostbārža sēklas veikalos var iegādāties 2 gramu fasējumā vidēji par 0,70 eiro.
