Salu karalis – Latgales skaistais Ežezers. Guntis Eniņš atklāj arī citus apkārtnes brīnumus 2
No putna lidojuma Ežezers izskatās kā Dieva rotaļa, ar zilu galdautu klāts, svētku pīrāgiem rotāts viesību galds. Lai ezera brīnišķīgumu ieraudzītu, aptvertu un saprastu, ir tiešām jālido kā putnam, jo arī skaistie Latvijas ezeri ir kokiem, krūmiem apauguši un ieauguši tā, ka no krastiem ezeru ainavas vairs nav.
Par nosaukumu
Jau simtu gadu ar šā skaistā ezera vārda pareizrakstību ir bijušas grūtības – rakstīja Eža ezers un Eša ezers. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem iegājās un latviskā rakstībā nostabilizējās visiem zināmais Ežezera nosaukums. Bet latgalieši to sauc par Ješa ezeru, kā arī par Ješezeru. Pēdējā gadu desmitā toponīmikā (vietvārdu zinātnē) nostiprinās viedoklis, ka jāpaliek pie nosaukuma, kuru lieto vietējie iedzīvotāji.
Latgales novads šajā ziņā rada grūtības, jo tur ir ļoti daudz krieviskas un poliskas izcelsmes vārdu. Es domāju, ka skaistā Ežezera vārds jau 70 gadu – vairāk nekā divu paaudžu – garumā ir iegājies latviešu valodā un literatūrā un tam tādam ir jāpaliek, kamēr citus skanīgākus un mazāk zināmos vietvārdus kopējā latviešu valodā lietosim tādus, kā tos sauc un izrunā vietējie iedzīvotāji.
Skaidrojums, kāpēc šo skaistuli sauc par Ežezeru, ir tāds, ka bezgala daudzās kokiem noaugušās salas ezerā izskatās kā spurainas eža adatas. Otra versija: katra sala, apaugusi ar kokiem, uz zilā ezera fona izskatās kā daudzi spuraini eži.
