*Sapnis pieklauvējot cilvēkam it kā teic – es tev pastāstīšu, kā tu patiesībā zemapziņā jūties. Caur sapņu materiālu, no zemapziņas to ienesot apziņā, ir iespējams par savu dzīvi uzzināt ārkārtīgi svarīgas lietas. Var teikt, sapņi ārstē. 7
*Īpaša uzmanība sapņiem jāpievērš tad, ja tie atkārtojas, piemēram, ja cilvēks regulāri redz sapni, kurā jūt bailes vai bezpalīdzību (piemēram, nevar paskriet, jo kājas ir kā sapītas). Šajos gadījumos jāmeklē nevis sapņu grāmatas, bet jāpārdomā, kā sapnī pārdzīvotā situācija attiecas uz reālo dzīvi. Vai arī dzīvē cilvēks jūtas nevarīgs, bezpalīdzīgs, netiek galā ar savu dzīvi, ar pienākumiem un uzdevumiem, nespēj realizēt savas vēlmes.
* Bieži cilvēki redz arī tādus sapņus, kas nav saistīti ar reālo dzīvi. Sapnis ir viens no regresijas veidiem, cilvēka domāšana sapnī atbilst trīs līdz četrus gadus veca bērna līmenim. Šajā vecumā cilvēka domāšana ir ļoti fragmentāra, bez cēloņiem un sakarībām. Tas arī izskaidro, kāpēc sapnī reizēm cilvēks vienā brīdī atrodas vienā zemeslodes vietā, bet pēc brīža jau citā.
*Atceroties sapni, svarīgi ir pārdomāt, kādas jūtas un emocijas tajā dominē – prieks, bailes, uztraukums, kauns, vainas izjūta, ieinteresētība utt. Ja cilvēki par to vairāk aizdomātos, iegūtu ļoti spēcīgu instrumentu, kas kopā ar citiem varētu palīdzēt saglabāt veselību un profilaktiski novērst slimību attīstību.
*Ļaudis, kas saslimst ar nopietnām somatiskām slimībām, pārtrauc redzēt sapņus.
*Zinātnieki izpētījuši, ka tās sabiedrības grupas, piemēram, Āfrikā un Austrālijā, kuras saskaņā ar kultūras tradīcijām sanāk vienkopus, lai analizētu sapņus, necieš no psihiskiem traucējumiem.
