Sēj servisa joslas dzīvībai 2
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Palodzes, skapji un darbgaldi ir nokrauti ar sēklu maisiņiem – gluži kā pelīšu aliņā patlaban izskatās Dārzkopības institūta pētnieces Ineses Drudzes un laborantes Intas Ginteres kabinetā Pūrē. Visu vasaru rūpīgi vāktās sēklas ir paredzētas viņu plānam pārvērst degradētu pļavu par bioloģiski daudzveidīgu un vērtīgu.
“Vēl tagad var ievākt sēklas no dabiskajām pļavām, lai papildinātu savas pļavas bagātību vai atjaunotu kādu no dabas viedokļa bezcerīgi tukšu zemes gabaliņu,” mudina Dārzkopības institūta pētniece Inese Drudze.
Meklē bioloģisko daudzveidību
Sēklu ņemšanai var meklēt bioloģiski vērtīgas pļavas vai vienkāršākais variants – apciemot kādu nepļautu ceļmalu. Nereti cilvēki sūdzas par šādu it kā nekoptu teritoriju, bet tas ir pēdējais patvērums daudziem savvaļas dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem. Šīs oāzes dēvē par servisa joslām. Ārzemēs tādas atstāt ir īpaši populāri (gar ceļiem, zemnieku laukiem). Latvijā tas vēl tiek uzņemts ar dalītām jūtām.
“Mani tracina milzīgie zemu pļautie mauriņi, kuros ir tikai dažas augu sugas, kas ir pilnīgā pretrunā ar dabas likumiem,” ir pārliecināta pētniece.
Sēklas no augiem pļavā ņem tā, lai pa kādai paliek arī pie auga un tas var turpināt savu dzīvi un vairošanos netraucēti. Sēkliņas var izbraucīt un savākt pa sugām, bet var arī visas sabērt vienā maisiņā.
Dodas dārgumu medībās
Inese Drudze ar kolēģi Intu Ginteri šovasar devušās ekspedīcijās pa Latviju un savākušas izcilu augu sēklu kolekciju. Sēklas tiek vāktas tā, kā ir praktiskāk – plastmasas maisiņos. Pēc tam tos atver vaļā, noliek uz skapjaugšas vai citā siltā, sausā vietā. Tā sēklas labi izžūs un ir ērti ielikt nosaukumu. Sēklas jātur labi redzamā vietā arī tāpēc, ka pēc tām ir milzu kāre grauzējiem.
Kad augi izkaltuši, izbužina sēkliņas. Ar visām augu daļām nevajag izsēt, jo tad sēklas nenonāks tiešā kontaktā ar augsni, daļa ies zudumā.
Sēj un gaida
Kad rudens ies uz beigām, sēklas un stādi dosies uz jaunajām mājām. Pirms tam sēšanai paredzēto vietu viegli uzecēs, jo sēkliņai vajadzīga saskare ar zemi. Dārzā ecēšanu var aizvietot, uzkasot zemi ar metāla grābekli. Taču art gan nedrīkst, jo tad sētajiem savvaļas augiem būs pārāk daudz konkurentu – nezāļu. Mazās sēkliņas izsēs (lai vieglāk sēt, sīkulītes samaisa ar smiltīm) un piebradās ar kājām. Resnākās sēkliņas iebāž dziļāk zemē, lai putni vai peles neatrod.
Uz savāktajām sēklām tiek liktas lielas cerības, un sējējas priecāsies, ja pirmo rezultātu varēs redzēt jau pēc gadiem pieciem. Jārēķinās, ka izpostīt pļavu var ātri, bet atjaunošana prasa ilgu un rūpīgu darbu.
Topošā bioloģiski vērtīgā pļava turpmāk tiks pļauta tikai rudens pusē, kad sēkliņas būs nogatavojušās. Tad sienu nogrābs un gaidīs nākamo gadu, kad pļava būs kļuvusi vēl bagātāka.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
