1999. gada 10. decembrī. Latvijas biļete uz ES 0
Pirms 20 gadiem Helsinkos notika Eiropas Savienības (ES) 15 dalībvalstu vadītāju sanāksme, kurā Latvija kopā ar Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Bulgāriju un Maltu saņēma vēsturisko uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos ES. Noslēdzās pirmais posms Latvijas integrācijā ES, kas bija sācies 1995. gadā, kad Latvija iesniedza savu pieteikumu Briselei.
Priekšā vēl bija ilgstošs un sarežģīts sarunu process, taču arī tas jau bija uzskatāms par lielu panākumu, jo Helsinku sanāksmes spriedums tolaik nepavisam nebija kaut kas pilnīgi drošs un sagaidāms.
Vācijas pozīcija ES paplašināšanas jautājumā vēl īsi pirms tam bija bijusi “jo vēlāk, jo labāk”, un arī Francija demonstrēja neizlēmību, īsti neredzot, kādēļ jāatbalsta Baltija – frančiem svarīgāka šķita Bulgārija un Rumānija. Veco Eiropas valstu līderi par galveno problēmu uzskatīja ne jau savienības paplašināšanu, bet bezdarba samazināšanu tajā. Taču politologu skatījumā ainu pilnībā mainīja Kosovas karš un krīze 1999. gada pirmajā pusē.
Asiņainie notikumi Balkānos, citējot ES komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu, demonstrēja, ka “miers un stabilitāte Eiropā nav pašsaprotami”.
Krīze Kosovā pozitīvi ietekmēja kūtro rietumnieku domas par Eiropas austrumdaļas zemju iekļaušanu ES un faktiski bija likteņa piespēlēta veiksme. Rietumnieki mainīja agrāko viedokli pusgada laikā.
Helsinkos nosauktās valstis tika uzaicinātas ne gluži tādēļ, ka visas būtu simtprocentīgi gatavas pievienoties “klubam”, bet tādēļ, ka ES izšķīrās par politisku lēmumu – “sakopt savu pagalmu”.
Kā zināms, ES iestāšanās sarunu process noslēdzās ar attiecīgo dokumentu parakstīšanu 2003. gada decembrī Kopenhāgenā.
