PSRS īstenotā Lietuvas blokāde apturēja Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas darbu.
PSRS īstenotā Lietuvas blokāde apturēja Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas darbu.
Arhīva foto

1990. gada 27. aprīlī. Lietuva ekonomiskās blokādes apstākļos 0

­­Pirms 30 gadiem bija pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa kopš PSRS vadība Maskavā ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Lietuvu, mēģinot piespiest to atteikties no martā pasludinātā neatkarības atjaunošanas kursa. Vispirms Lietuvai ievērojami samazināja dabasgāzes plūsmu un pārtrauca naftas piegādi Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai. Valstī bija jūtama enerģētiskā krīze.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas
Apzinoties, ka tāds “sods” drīz var sagaidīt arī pašus, notikumiem Lietuvā cītīgi sekoja Latvijā.

“Ekonomiskā blokāde, kurā nonākusi Lietuva, diktē savu dzīves ritmu un tempu. Daudz retākas kļuvušas mašīnu straumes. Vakaros ielas liekas neparasti tumšas. Kurināmā trūkuma dēļ pārtraukuši darbu 46 rūpniecības uzņēmumi. 10 tūkstoši cilvēku palikuši bez darba. Saīsināts televīzijas un radio raidījumu translācijas laiks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Toties parlamenta dzīve kļūst aizvien dinamiskāka un spraigāka,” vēstīja Latvijas kompartijas izdevums “Cīņa”, kas tomēr vēl centās ievērot neitralitāti vērtējumos.

Lietuvā daudzi jutās vīlušies, ka izpalika cerētais Rietumu un vispirms jau ASV atbalsts.

Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājam, lietuviešu atmodas līderim Vītautam Landsberģim nācās konstatēt, ka ASV prezidents ­Džordžs Bušs nevēlas Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesa atvieglošanas vārdā ieviest ekonomiskās sankcijas pret Padomju Savienību un naidoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Landsberģis, līdzīgi kā vēlāk arī Latvijas un Igaunijas līderi, izlēma, ka tādā gadījumā uzsvars jāliek uz demokrātiskajiem spēkiem pašā PSRS, kurus personificēja vispirms jau tautā populārais, dinamiskais PSRS tautas deputāts Boriss Jeļcins.

Lietuvas līderi ekonomisko situāciju valstī atzina par “sarežģītu, taču ne bezcerīgu”.

Pozitīvu lomu spēlēja PSRS sabrukšanas periodam raksturīgais saimnieciskais un administratīvais haoss, kas ļāva lietuviešiem “pa tiešo”, apejot Kremli, meklēt kontaktus ar Maskavas, Ļeņingradas (Sanktpēterburgas), Ukrainas PSR un citiem uzņēmumiem, pat ar Tjumeņas naftiniekiem, kas bija gatavi piegādāt valstij vajadzīgo – bartera apmaiņā pret Lietuvas ražojumiem un lauksaimniecības produktiem.

Latvijas valsts simtgades zīme

Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.