Aplausi Agrārajai reformai: vislielākās debates Latvijas sabiedrībā izsauca sadaļa par muižu atsavināšanu. 1920. gada 16. septembrī 0
Viesturs Sprūde, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Satversmes sapulce ar 81 balsi, Vācbaltu tautas partijas deputātam baronam Vilhelmam fon Firksam atturoties, pieņēma Agrārās reformas likuma 1. daļu par muižas zemju iekļaušanu jaunveidotajā Valsts zemes fondā, no kura bija paredzēts piešķirt zemes jaunsaimniekiem. Deputāti balsojuma rezultātu uzņēma ar aplausiem.
Balsošanā dīvainā kārtā nepiedalījās sociāldemokrāti, kas īsi pirms tam pameta sēžu zāli, jo bija sašutuši, ka vairākums noraida viņu priekšlikumu par referenduma rīkošanu jautājumā, vai par muižas zemēm maksājama kompensācija vai ne.
Jūtīgo atlīdzības jautājumu atstāja uz vēlāku laiku, bet, kā zināms, 1924. gadā vairums deputātu galu galā bija pret kompensācijām.
Agrārās reformas likumam bija kopumā četras daļas, kuras pakāpeniski pieņēma līdz 1922. gada maijam. Sadaļu par muižu atsavināšanu varēja uzskatīt par svarīgāko, jo tā izsauca vislielākās debates Latvijas sabiedrībā un saistījās ar radikālām pārmaiņām gan lauku sabiedrības struktūrā, gan saimniekošanā. Gadsimtos pastāvējusī kārtība nu bija lauzta.
Līdz Pirmajam pasaules karam zemniekiem piederēja 39% Latvijas teritorijas zemju, bet pēc reformas – 61,6%.
Valsts zemes fondā jaunu saimniecību ierīkošanai un pastāvošo sīksaimniecību paplašināšanai ieskaitīja visas valsts zemes, muižas un mežus.
Fondā nonāca 1479 muižas, 294 pusmuižas, 171 mācītājmuiža un vēl krietns daudzums cita statusa zemes gabalu, tomēr 79% fonda zemju nāca tieši no atsavinātajām muižām.
Vēl šajā “kopkatlā” nonāca arī 91% Latvijas mežu. Muižu īpašniekiem, ja vien tie nebija cīnījušies pret Latvijas valsti, atstāja 50 ha, bet izņēmuma gadījumos 100 ha no agrākā.
