Norijot rūgtumu, Latvija atdeva Lietuvai Palangu. Ko saņēma pretī? 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Anglijas vidutāja profesora Džeimsa Simpsona vadītā šķīrējtiesa paziņoja galīgo lēmumu jautājumā par Latvijas un Lietuvas robežu, ko abas valstis dažādu teritoriālu domstarpību dēļ pašas nebija spējušas atrisināt.
Latvija atdeva Lietuvai Palangu un pārsvarā latviešu apdzīvoto Sventājas teritoriju, pretī saņemot Aknīsti, Panemūni (Brunavu) un Ukrus Zemgalē.
Ja uz problēmu skatījās tīri no platības viedokļa, tad Latvija bija saņēmusi vairāk nekā Lietuva – 27 500 desetīnas pret 19 000 desetīnām.
Taču daudziem sāpēja agrākā Rucavas pagasta daļu “piegriešana” Lietuvai. Arī tas, ka nebija saņemts stratēģiski svarīgais Mažeiķu dzelzceļa mezgls.
Palangu lietuviešu varasiestādes svinīgi pārņēma 31. martā plkst. 12 dienā.
Jāpiebilst, ka līdz ar Palangas apgabala atdošanu Lietuvai Latvijai vairs nebija 6,4 km garās robežas ar Vāciju, kura līdz 1920. gada janvārim kontrolēja Klaipēdas apgabalu.
Tiesa, līguma slēgšanas brīdī Klaipēdā jau saimniekoja Francijas nozīmēta administrācija, jo tā skaitījās pagaidām Tautu savienības pārvaldē esoša teritorija. Simpsona šķīrējtiesas piedāvātais risinājums tā īsti neapmierināja ne latviešus, ne lietuviešus.
Taču vismaz Latvijas sabiedrība bija gatava norīt rūgtumu, apzinoties, ka zināms darbs beidzot paveikts, jo Lietuva bija pēdējā no kaimiņvalstīm, ar kuru jautājums vēl nebija nokārtots. Turklāt no svara bija arī labas kaimiņattiecības un abu tautu radnieciskums.
