“Grenlandiešu apustulis!” Kā mācītājs ar kuģi devās uz Grenlandi pie vikingu pēctečiem 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 300 gadiem dāņu cilmes luterāņu mācītājs no Norvēģijas Lofotu salām Hanss Paulsens Egede kuģī kopā ar ģimeni devās uz Grenlandi, par kuru uzskatīja, ka tajā joprojām dzīvo vikingu pēcteči, kam misionārs grasījās sludināt kristīgo ticību.
Sakari starp salu un Eiropu nepastāvēja jau gadsimtiem. Informācija par Grenlandi atsevišķu tur ieklīdušu jūrnieku nostāstu formā bija ļoti trūcīga, vairāk līdzinoties leģendām.
Atļauju misijai deva Norvēģijas un Dānijas karalis Frederiks IV cerībā nākotnē salu kolonizēt. Egedes kuģis salas rietumkrastā piestāja 3. jūlijā. Cerēto vikingu vietā tur gaidīja Grenlandes iezemieši – inuīti.
Misionārs iemācījās viņu valodu un kristīgās ticības sludināšanas vajadzībām iztulkoja Bībeles pamattēzes. Tās nācās piemērot Grenlandes realitātei un improvizēt.
Piemēram, “dienišķo maizi dodi mums šodien” inuītu valodā būtu neiespējama frāze, jo Grenlandē nepazina maizi. Tā vietā Egede lika skaitīt: “Dienišķo valzirgu dodi mums šodien.” Misionārs salā izveidoja vairākas apmetnes, tostarp Gothobu, kas mūsdienās ir Grenlandes galvaspilsēta Nūka.
Egedem izdevās iegūt salinieku uzticību tiktāl, lai 1724. gadā varētu nokristīt pirmo grenlandieti un tajā pašā laikā nosūtīt divus vietējos uz Kopenhāgenu, lai tie atgriezušies pastāstītu redzēto citiem.
Uzskata, ka tā ir pirmā reize, kad inuīts nonācis Eiropas kontinentā. Mūsdienās Egedi sauc par Grenlandiešu apustuli un to dažādi godā, lai arī Grenlandes otrreizējo atklāšanu pavadīja lipīgo slimību, tostarp baku, ievazāšana salā.
Baku epidēmijā Gothobā 1734. gadā gāja bojā gan kolonijā dzīvojošie inuīti, gan Egedes sieva Ģertrūde.
