“Kartupeļu dumpis” Kokneses pusē, kas vēsturnieku ieskatā ievadīja latviešu tautas pirmo atmodu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 180 gadiem Jaunbebru muižā netālu no Kokneses risinājās notikumi, kas vēsturē palikuši kā “Kartupeļu dumpis” un vēsturnieku ieskatā ievadīja latviešu tautas pirmo atmodu, jo zemnieki pēc ilgiem gadsimtiem uzdrīkstējās atklāti sacelties pret muižas varu un pretoties šīs varas nesējiem.
Pirmskara Latvijā Jaunbebru “Kartupeļu dumpi” traktēja kā svarīgu notikumu nācijas pašapziņas dzimšanā, no kura esot izaugusi vēlme pēc savas valsts. Nosaukumu tas guva no tā, ka notika kartupeļu rakšanas klaušu laikā. Latvijas teritorijā tobrīd vairākus gadus bija valdījusi neraža un bads.
Uz muižu klaušu palielināšanās fona tas briedināja zemniekos niknumu un vēlmi izceļot uz “siltajām zemēm”, tas ir, Krievijas dienvidu guberņām, kur “ķeizars dalot zemi” un neesot muižnieku.
Kā runāja, vajagot tikai atmest luterticību, pieņemt pareizticību un iesniegt lūgumu Rīgā. Izceļošanas kārotāju kustība sākās jau 1840. gadā un radīja lielas galvassāpes varasiestādēm. Jaunbebros viens no skubinātājiem pāriet pareizticībā un izceļot bija Āpšu māju saimnieks Viļums Preiss.
Kad 8. septembrī muižā uz kartupeļu rakšanas laiku viņu apcietināt ieradās soda ekspedīcija un apriņķa tiesas locekļi, viņi ne tikai nespēja arestēt Preisu, bet paši bija spiesti bēgt no saniknotā zemnieku pūļa, turklāt kara tiesas komisāru Helmani ievainoja, bet adjunktu (viņa palīgu) Tranzē uz brīdi sagūstīja.
Baltijas ģenerālgubernatoram nācās sūtīt uz dumpīgajām Kokneses apkaimes draudzēm lielāku karaspēka vienību ar diviem lielgabaliem, un nemierus apspieda.
108 zemniekiem piesprieda bargus miesas sodus, Preisu un vēl septiņus aktīvākos dumpiniekus izsūtīja katorgā uz Sibīriju.
