Haoss un panika Maskavā: cilvēki bēga no pilsētas, ielās sākās laupīšanas, dedzināšanas 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem PSRS Aizsardzības komiteja izdeva slepeno pavēli “Par PSRS galvaspilsētas Maskavas evakuāciju”, kas paredzēja padomju valdības, centrālo varasiestāžu, arī ārvalstu sūtniecību evakuāciju uz attālākām valsts pilsētām.
Pavēli deva, jo pēc liela padomju karaspēka grupējuma ielenkšanas pie Vjazmas un kritiskās situācijas Možaiskas aizsardzības līnijā šķita, ka vācieši tūlīt ieņems Maskavu. 16. oktobrī padomju iestāžu vadība sāka pamest galvaspilsētu.
Vēsts kā uguns izplatījās iedzīvotāju vidū un izraisīja trīs dienu ilgu paniku un haosu.
Daudzi tā laika maskavieši šo brīdi pieminējuši atmiņās, kaut padomju laikā, protams, bija neprāts ko tādu piesaukt. Priekšnieki bēga, pametot padotos, desmitiem tūkstošu cilvēku piepildīja stacijas, pūloties aizbraukt.
Ielās sākās laupīšanas, dedzināšanas, kuras neviens nepūlējās novērst, jo aizbēgusi bija arī atbildīgo struktūru vadība.
Uzņēmumus slēdza, izmaksājot strādniekiem mēneša algu. Bija gadījumi, kad strādnieki uzbruka priekšniecībai, kad tā bēga, piekrāmējusi automašīnas ar vērtīgākajām sadzīves lietām.
Veikali sāka dalīt produktus garāmgājējiem bez maksas. Arī Maskavas metro bija slēgts, strādnieki demontēja eskalatorus, jo bija pavēle iznīcināt metro “jebkādām metodēm” – pavēli, par laimi, nepaspēja izpildīt un 16. oktobra vakarā atcēla. Toties sapieri izpildīja pavēli par jaudīgā “Kominternes” radiotorņa uzspridzināšanu, kaut tas atradās 50 km no Maskavas.
Haosu izdevās savaldīt tikai 18. oktobrī, kad Maskavā ieveda karaspēku un panikas cēlājus sāka šaut.
19. oktobrī pilsētā ieviesa aplenkuma stāvokli un tā pilnībā sāka dzīvot pēc kara laika likumiem.
