Pirms 30 gadiem šajā dienā sākās Bosnijas karš 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem sākās Bosnijas karš, kas ilga līdz 1995. gada beigām un kļuva par vienu no kariem, kuri iezīmēja Dienvidslāvijas federācijas vardarbīgo sairumu – asiņainākais un nežēlīgākais šo etniskajās un reliģiskajās atšķirībās un naidā sakņoto karu virknē.
Tas plaši pazīstams ar tādiem notikumiem kā Srebrenicas slaktiņš, Sarajevas aplenkums un bombardēšana, kā arī sistemātiskām izvarošanām, ar kurām īpaši izcēlās serbu vienības. Karš prasīja ap 100 tūkstošu cilvēku dzīvību. Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā tika uzskatīts, ka Bosnijas karš postījumu un civiliedzīvotāju ciešanu ziņā Eiropā bijis iznīcinošākais kopš Otrā pasaules kara, taču mūsdienu notikumi to pārspēj.
Bosnijas karš aizveda bēgļu gaitās 2,2 miljonus iedzīvotāju, bet Ukrainas gadījumā bēgļu skaits jau tuvojas četriem miljoniem. Tāpat pilsētu iznīcināšanas pakāpe jau tagad šķiet augstāka. Karš brieda kopš 1991. gada rudens, kad pēc Dienvidslāvijas izjukšanas iezīmējās pretrunas Bosniju– Hercegovinu apdzīvojošo pareizticīgo serbu (32,5%), katoļticīgo horvātu (17%) un musulmanisko bosņaku (44%) starpā.
Katrai no grupām izveidojās savi bruņotie spēki, un katrai bija savi priekšstati par šīs teritorijas nākotni, savukārt konflikta briešanas procesā notikušie savstarpējo asiņaino sadursmju incidenti bija uzkrājuši naida potenciālu. Lūzuma punkts iestājās pēc tam, kad musulmaņu dominētais Bosnijas parlaments 3. aprīlī pasludināja Bosnijas–Hercegovinas neatkarību un 6. aprīlī tā tika starptautiski atzīta.
Tajā pašā dienā Bosnijas serbu līdera Radovana Karadžiča un ģenerāļa Ratko Mladiča vadītie serbu spēki uzsāka galvaspilsētas Sarajevas apšaudīšanu.
