1939. gada 20. februārī. “Pirmais Rīgas debesskrāpis” 0
Pirms 80 gadiem avīze “Rīts” ziņo, ka Dzirnavu un Baznīcas ielas stūrī sākta pilsētā augstākās ēkas – tipogrāfijas “Rota” būve. Tās augstumam kopā ar reklāmu un skatu torni bija jāsasniedz 52 metri, kas atbilda 17 tā laika Rīgas “parastajiem” stāviem.
Dzelzsbetona nams, ko avīzes drīz vien sāka dēvēt par “pirmo Rīgas debesskrāpi”, netika celts tukšā vietā, bet faktiski bija 1926. gadā pēc arhitekta Sergeja Antonova projekta būvētās ēkas pārstrādāts un ar torni papildināts variants. Šos uzlabojumus veica arhitekts Alfrēds Birkhāns. Jaunceltnes augšējos stāvos atrastos ar iespiešanas tehnoloģisko procesu saistītās telpas, bet pirmajā un otrajā iecerēja plašu grāmatu un rakstāmlietu tirgotavu, kā arī gleznu galeriju. Tornī plānoja ielaist apmeklētājus Rīgas panorāmas vērošanai.
Celtniecība 1939. gada gaitā tika veikta pēc tehnikas pēdējā vārda – izmantojot Somijā iegādātus betona javas maisītājus, liftus celtniecības materiālu pacelšanai un vibratorus betona sablīvēšanai. Tā paša gada 17. decembrī ēkai svinēja spāru svētkus.
Tālākā celtniecība iesniedzās 1940. gadā un kara, tāpat padomju okupācijas sākuma notikumu dēļ pilnībā “Rotu” pabeigt neizdevās. Abās pusēs tornim bija paredzēts korpuss ar astoņiem stāviem. Tā, lai beigās būtu “diža, arhitektoniski pilnīgi vienveidīga stūra ēka ar torni pašā stūrī, kas raudzīsies vēl tālāk pāri visai Rīgai”.
Mūsdienās redzams, ka nama korpuss Baznīcas ielas pusē ir augstāks nekā Dzirnavu ielas pusē, kur tas palicis nepabeigts. Padomju periodā “Rota” kalpoja par sava veida “preses namu”, kur koncentrējās laikrakstu redakcijas, pirms tās 1978. gadā pārcēlās uz Preses namu Ķīpsalā.
