1919. gada 6. martā. Oskara Kalpaka nāve pie Airītēm 0
Pirms 100 gadiem agrā rītā, trešajā pretlieliniecisko spēku uzbrukuma dienā, Kurzemē pārpratumkaujā ar vācu vienībām pie Airītēm krita pulkvedis un pirmās Latvijas valsts karaspēka vienības komandieris Oskars Kalpaks (1882–1919). Kalpaka bataljons saņēma pavēli vajāt ienaidnieku gar Skrundas–Saldus lielceļu.
Netālu no Airīšu mājām pozīcijas bija ieņēmusi arī sabiedroto vācu vienība – Borkes bataljons. Pēc plāna abām vienībām bija jāsatiekas pie Skudru mājām, taču starp kalpakiešiem un vāciešiem trūka sakaru. Vācieši pa ceļu nākošos kalpakiešus un viņiem pievienoto vācu artilērijas vienību noturēja par lieliniekiem un sāka apšaudi. Tajā no abām pusēm iesaistījās arī artilērija.
Baisā patiesība noskaidrojās tikai tad, kad vācieši sāka māt ar lakatiņiem, bet latvieši ievēroja, ka pretiniekam ir raksturīgās bruņucepures.
Latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks traģiskajā kaujā guva nāvējošu ievainojumu vēderā un nomira brīdī, kad viņu mēģināja izvest no kaujaslauka. Dzīvību zaudēja arī Studentu rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis, Jātnieku nodaļas leitnants Pēteris Krievs un bataljonam piekomandētās vācu artilērijas leitnants Hanss Šrinders, vairāki karavīri guva ievainojumus.
Zaudējumi bija arī Borkes bataljonā. Kalpaka bezjēdzīgā nāve pirmajā brīdī radīja nospiedošu noskaņojumu latviešu rindās, taču, no otras puses, tā veicināja niknumu un spītu. Turklāt latviešiem nu bija radies pirmais Neatkarības kara varoņtēls.
