Latvijā
Vēsture

1919. gada 20. martā. Aizsargu nodaļu organizēšana2


Pirms 100 gadiem līdz ar Pagaidu valdības Liepājā izdotajiem “Noteikumiem par aizsargu nodaļām pagastos” dibināja militārpolitisko Aizsargu organizācijo, kuras uzdevums bija palīdzēt policijai un armijai uzturēt kārtību frontes aizmugurē.
Pirms 100 gadiem līdz ar Pagaidu valdības Liepājā izdotajiem “Noteikumiem par aizsargu nodaļām pagastos” dibināja militārpolitisko Aizsargu organizācijo, kuras uzdevums bija palīdzēt policijai un armijai uzturēt kārtību frontes aizmugurē.
Pirms 100 gadiem līdz ar Pagaidu valdības Liepājā izdotajiem “Noteikumiem par aizsargu nodaļām pagastos” dibināja militārpolitisko Aizsargu organizācijo, kuras uzdevums bija palīdzēt policijai un armijai uzturēt kārtību frontes aizmugurē.

Pirms 100 gadiem līdz ar Pagaidu valdības Liepājā izdotajiem “Noteikumiem par aizsargu nodaļām pagastos” dibināja militārpolitisko Aizsargu organizāciju, kuras uzdevums bija palīdzēt policijai un armijai uzturēt kārtību frontes aizmugurē.

Vispirms tas zīmējās uz laukos savairojušos laupītāju un laupītāju bandu apkarošanu – uzdevums, ar kuru aizsargi un policija tika galā vien 20. gadu vidū. Aktuāli tāpat bija sarkanie diversanti. Pirmie noteikumi paredzēja, ka katrā pagastā organizējamajās nodaļās jāstājas visiem zemes īpašniekiem, māju un muižu nomniekiem, tāpat rūpniekiem un tirgotājiem – visiem, kam bija vērtīgs īpašums, ko sargāt.

Aizsargiem bija policistu pilnvaras, tiesības lietot ieroci, un tie varēja uz vairākām dienām apcietināt “šaubīgos un aizdomīgos”, par to ziņojot vietējās policijas vadībai. Nekādu atlīdzību par dienestu aizsargos iesauktie nesaņēma. Tikmēr par izvairīšanos no aizsargu “klaušām” draudēja līdz pusgadam cietumā vai krietns naudassods. 1920. gadā aizsargu rindas paplašināja, nosakot, ka tajās jāstājas visiem pagasta vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Tas neuzlaboja vienību kvalitāti. Pirmās aizsargu vienības Aizputes, Grobiņas un Kuldīgas apriņķos noorganizēja jau desmit dienas pēc noteikumu izsludināšanas. Lielākā problēma bija ieroči. To 1919. gadā trūka pat armijai, tādēļ dažkārt uz vairākiem aizsargiem bija viens šaujamais, bet pārējie iztika ar to, kas pie rokas.

Par brīvprātīgu paramilitāru organizāciju aizsargi kļuva tikai pēc kara beigām 1921. gada jūlijā, bet lielāko ietekmi valsts politiskajā un sociālajā dzīvē sasniedza 30. gadu otrajā pusē. 1940. gadā organizācijas rindās atradās ap 68 tūkstoši aizsargu un aizsardžu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
“Ikvienam ir jāzina sava loma sabiedrības organismā.” NMPD vadītāja par visaptverošo valsts aizsardzību
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pēc ieceļošanas Latvijā vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā. Kuras valstis ir drošas?
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valsts atbalsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai sasniedzis 2,1 miljardu eiro. Ministrijām pārdalīs 600 miljonus eiro
8 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
“Kretīns viņu nosauca par pērtiķi ugunskurā!” Streips atklāti par rasismu Latvijā un ASV 4
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Latvijā
“Esmu grāmatvede, veterinārārste, agronome un ģimenes pavāre!” Kā “dzīve atgriežas sliedēs” Madonas un Rēzeknes pusē
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Jaunietis “kunga prātā” nesavalda auto un “noslauka” mašīnu, kurā gadu vecs bērns
2 stundas
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Daļai ir “aizgājis ciet širmis”, bet diez vai asiņainas bildes palīdzēs
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Polittehnoloģisks gājiens: cik ēstiska ir skolu direktoru piedalīšanās politiskajā aģitācijā? 2
7 stundas