1939. gada 2. oktobrī. Munters izlido uz Maskavu 0
Pirms 80 gadiem Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters izlidoja no Rīgas uz Maskavu, kur viņa ierašanos vēl 30. septembrī bija pieprasījis Kremlis.
Piespiedis parakstīt līgumu par padomju karabāzu izvietošanu Igaunijā, Staļins un viņa ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs nu ķērās pie Latvijas.
Pilsoņiem ar laikrakstu starpniecību pēkšņo ministra vizīti Maskavā pasniedza kā nepieciešamību “stāties tiešā kontaktā ar padomju valdību” – tā rīkoties esot uzdevis Kārļa Ulmaņa vadītais Ministru kabinets. Mierinošā tonī tika paskaidrots, ka pēc noslēgtajiem Igaunijas un PSRS līgumiem “arī Latvijai jāstājas pie savu ārpolitisko attiecību pārbaudīšanas un vispirmā kārtā jāgūst papildu noskaidrojums attiecībās ar PSRS”.
Tikmēr Kremlī Staļins Munteram ultimatīvi pieprasīja atļaut Latvijā izvietot padomju karabāzes un 50 tūkstošu vīru kontingentu.
Munteram tas bija šoks, jo tika prasītas bāzes ne tikai pie jūras kā Igaunijas gadījumā, bet arī iekšzemē, turklāt 50 tūkstoši bija Latvijai milzīgs skaits. Latvijas pārstāvim deva 48 stundas prasību pieņemšanai, pretējā gadījumā piedraudot ar iebrukumu.
Tajā pašā laikā Staļins solījās, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Pēc konsultēšanās ar Ulmani un Rīgas neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt kādu Vācijas reakciju, Munters 5. oktobrī parakstīja Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgumu jeb tā saukto ”bāzu līgumu”.
Tiesa, izvietojamo kontingentu izdevās nokaulēt līdz 25 tūkstošiem vīru. Latvija praktiski kļuva par PSRS protektorātu, un tas bija valstiskuma gala sākums.
