1929. gada 17. oktobrī. Latvija streiko 0
Pirms 90 gadiem Latvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā – pievakarē valdīja saspringta gaisotne, jo ar pusnakti nākamajā dienā – 18. oktobrī – sociāldemokrāti bija izsludinājuši ģenerālstreiku.
Streikoja rūpniecības, amatniecības un tirdzniecības uzņēmumu darbinieki, neiznāca avīzes, Rīgā nekursēja autobusi un tramvaji, nestrādāja osta. Protestu iemesls bija valdības īstenotā slimokasu sistēmas reforma, šīs sadrumstalotās iestādes apvienojot, savukārt streika organizētāju ieskatā tas strādniekiem apgrūtināšot palīdzības saņemšanu. Jau vakarā Jelgavā pie Hofu linu rūpnīcas pēc darba beigām sākās policijas un strādnieku sadursmes.
Gaisā tika raidīti brīdinājuma šāvieni. Valmierā pusnaktī apstājās elektrostacija un ūdensapgādes iestāde. Iekšlietu ministrs Laimiņš bija aizliedzis ģenerālstreika dienā jebkādus gājienus vai mītiņus, aizrādot, ka “no agrākiem piedzīvojumiem zināms, ka pretvalstiski elementi katrā ziņā censtos sapulces un gājienus izmantot traču rīkošanai”.
Sociāldemokrātu rīkotās akcijas ierasti savā labā centās izmantot komunistu jeb “kreiso arodnieku” aģitatori un aktīvisti. Ģenerālstreika dienā izcēlās sporādiskas sadursmes gan starp strādniekiem un policiju, gan starp streiku atbalstītājiem un neatbalstītājiem uzņēmumos. Atsevišķos gadījumos tika iesaistīta armija un aizsargi.
Bija komunistu aresti. Nopietnāko incidentu Rīgā reģistrēja Avotu un Lāčplēša ielas stūrī, kur aptuveni 200 cilvēku liels pūlis dziedāja revolucionāras dziesmas un lūkoja pacelt sarkano karogu, bet tika izklīdināti ar stekiem.
