Kā un no kā darina Siguldas spieķus? 0
No kāda koka un kādā veidā liec un apstrādā Siguldas spieķus? ROBERTS ALŪKSNĒ
Siguldas spieķu darbnīcas vadītāja, spieķu meistare ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi Antra Plavgo skaidro: “Siguldas spieķus lielākoties darina no krūkļa, kas vislabāk padodas locīšanai, bet lielākos var izgatavot arī no ievas vai kārkla.”
Process tikai šķiet vienkāršs. Vispirms vajadzīgā garuma krūkļa sagataves liek aukstā ūdenī un silda, līdz ūdens uzvārās. Lielie spieķi šādi jāpakarsē ilgāk – vairākas stundas. Mazajiem pietiek, ja ūdens sāk vārīties. Tad sagataves mizo un loka. Agrāk spieķu sagataves sildīja ne tikai ūdenī, bet arī karstos pelnos. Galvenais ir panākt, lai koksne sakarst un kļūst pietiekami mīksta un elastīga.
Locīšanai izmanto formu, bet iegūto izliekumu nostiprina ar stieplīti. Ražošanas procesā koksne reizēm arī jāiztaisno – to sauc par “koka masāžu”. Tad kokam ļauj izžūt.
Kad spieķis izžuvis, to slīpē, ar elektrisku ierīci iededzina ornamentus un krāso ar tušu. Pēc tam atliek spieķi nolakot, lai tas būtu pasargāts no mitruma un netīrumiem. Mitrumā spieķa rokturis var atliekties. Mazos spieķīšus var liekt vēlreiz, bet lielos saglābt ir gandrīz neiespējami.
UZZIŅA
Siguldas spieķis ir pēdējo divu gadsimtu laikā izkopta tradīcija, kas aizsākās ar dzelzceļa maršrutu Rīga–Pleskava un Rīga–Valka izveidošanu XIX gadsimta beigās. Pēc šo dzelzceļa posmu atklāšanas Siguldā ātri vien sākās tūrisma uzplaukums – cilvēki devās uz Siguldu, lai izstaigātu Gaujas senlejas stāvās nogāzes, un, staigājot pa takām, lieti noderēja spieķis.
