Skatītājiem atklās restaurēto Todes vitrāžu Liepājas muzejā 0
29. janvārī plkst. 17 Liepājas muzejā atklās restaurēto Ernsta Todes vitrāžu, kas ir nozīmīga Liepājas muzeja ēkas vēsturiskās ēdamistabas sākotnējā interjera sastāvdaļa, LA.lv uzzināja muzejā.
Vitrāžas restaurāciju veica stikla restauratore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Sandra Utāne, kura atklāšanas sarīkojumā pastāstīs par restaurācijas gaitu un citiem līdzīgiem restaurācijas projektiem. Par godu šim notikumam muzejā muzicēs Liepājas zvanu ansamblis “Campanella” Astras Ziemeles vadībā.
Vitrāža Liepājas muzejā ēkā Kūrmājas prospektā 16/18, kas pasūtīta un celta kā koktirgotāja Katcenelsona ģimenes savrupnams, atrodas kopš ēkas būvniecības laikiem 1900.-1901. gadā, kad tā visticamāk tika Ernstam Todem speciāli pasūtīta. Namu pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis ievērojamais arhitekts Pauls Makss Berči, turklāt tas ir viens no retajiem arhitekta P.M. Berči būvētajiem namiem ar saglabātu sākotnējo interjeru, pastāstīja muzejpedagoģe Astra Dzērve.
Liepājas muzejs ēkā Kūrmājas prospektā atrodas kopš 1935. gada, un vitrāža vēsturiskajā ēdamistabā muzeja apmeklētājiem bija apskatāma līdz 2011. gadam, kad muzeja ēku un ratnīcu, kas līdz tam atradās gaužām sliktā tehniskā stāvoklī, slēdza apjomīgam remontam un restaurācijai. Muzeja ēku remonts tika pabeigts 2012. gada nogalē, savukārt vitrāžas restaurācija noslēgusies pirms mēneša.
Vitrāžas autors Ernsts Tode (1859-1932) dzimis tirgotāja ģimenē Pargolovā netālu no Sanktpēterburgas. Studējis Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultātē, Minhenes Mākslas akadēmijā no 1882. līdz 1886. gadam apguvis glezniecību. Pēc neilga praktiska darba glezniecības jomā Krakovā un Diseldorfā, Ernsts Tode Diseldorfā mācījies dažādas lietišķās mākslas nozares, kā arī papildinājis zināšanas vēsturiskās glezniecības meistardarbnīcā Diseldorfas Mākslas akadēmijā.
Ernsts Tode 1891. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par pedagogu Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (1891-96). 1895. gadā Ernsts Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un reģionālā kontekstā. Ernsta Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā.
19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā – Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija), vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c.
Ernsta Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. Viņa vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vitrāžas attīstības vēsturē.
