Humānās palīdzības izzagšana Ukrainā. Virsnieks pastāsta, kā bija iesākumā un kā ir tagad 207
Iepriekš bieži tika runāts par to, ka Ukrainā ļoti daudz tiek izzagti palīdzības sūtījumi, gan militārā palīdzība, gan humānā. “Es uzskatu, ka visus tos vainīgos vajadzētu sodīt tikai ar vienu soda mēru, proti, nošaut, bet vislabāk būtu aizsūtīt viņus uz fronti, kur varbūt būs kāds labums no šiem cilvēkiem,” tik skarbs ir kāds TV24 raidījuma “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skatītājs.
Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks to komentēja šādi: “Esam jau runājuši, ka pie visiem kariem būs tādi cilvēciņi, kas uz citu nelaimi mēģinās kļūt bagāti. Bet ukraiņi arī dara visu, lai, protams, izvairītos no šādām situācijām.”
Virsnieks atklāj, ka tad, kad viņi, latvieši, ved ziedotās, karam nepieciešamās lietas, viņi tās atdod rokās uzreiz vienībām, kurām šīs lietas ir nepieciešamas un kuras tās lūgušas, piemēram, dronus.
“Tagad sistēma Ukrainā tāda izveidota, ka visi ziedojumi un humānā palīdzība tiek ņemta uzskaitē, par ko pretī dod parakstītus dokumentus, – tas ir visprātīgākais, pareizākais veids,” atzīst Slaidiņš.
Sākumā gan esot diemžēl bijis tā, ka, jā, un tas nav noslēpums un ir pietiekami daudz faktu, ka daudzas palīdzības kravas tika bieži vien izpārdotas pa labi un pa kreisi.
