Skolēnu Dziesmu svētku pārcelšana vissmagāk ietekmētu deju nozari 1
Pandēmijas dēļ tika atceltas šovasar paredzēto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skates, tomēr par to, vai svētki jūlijā varētu notikt, galīgais lēmums vēl nav pieņemts, lai gan iezīmējušies trīs iespējamie scenāriji.
Pirmdien, 30. martā, svētku rīkotāji par to rīkos kārtējo apspriedi.
Nedrīkst traucēt nogurums
Iepriekš medijos izskanējis, ka Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ierosinājusi atcelt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga “LA” skaidroja, ka aicinājums esot bijis apsvērt iespēju svētkus nevis atcelt (tas būtu pretrunā ar Dziesmu svētku likumu. – V. K.), bet gan pārcelt to norises laiku, kas plānots no šā gada 6. līdz 12. jūlijam.
“Ņemot vērā vīrusa epidēmijas izraisīto kopējo situāciju valstī un to, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcē vai visus jauniešus, sākot ar pašiem mazākajiem un beidzot ar pēdējo klašu skolēniem, arodbiedrība aicināja diskutēt par to, vai svētki nebūtu pārceļami,” viedokli pauž arodbiedrības līdere.
“Saprotot, ka nav izslēgta arī mācību gada pagarināšana, varbūt tomēr prātīgāk ir rast iespēju svētkus pārcelt? Pati esmu vadījusi kultūras namu un zinu, ko tas nozīmē, zinu, cik daudz darba un enerģijas ieguldīts svētku sagatavošanā, un tāpēc domāju, ka
svētkiem jābūt tiešām svētkiem, tie jānosvin godam un pozitīvās emocijās.
Bet – vai šovasar? Par to jādiskutē ekspertiem un jāieklausās mediķu padomos.”
I. Vanaga arī atgādina, ka skolēniem būs jāatgūst iekavētais izglītības jomā; ka 12. klasēm būs jākārto centralizētie eksāmeni, kas šobrīd pārcelti, un tas pats attiecas uz 9. klasēm.
“Ļoti jau gribētos svētkus nosvinēt šovasar, jo tiem ar lielu entuziasmu gatavojušies lieli un mazi, taču
es vēlētos, lai svētki ir svētki, nevis kopā sanākšana stipri lielā noguruma pakāpē.
Ir jāraugās reāli primārā – bērnu veselības – un arī pašu svētku vārdā,” saka arodbiedrības līdere.
“Ja ārkārtas situācija turpināsies arī pēc 14. aprīļa, šī vasara droši vien būtu jāpavada piesardzīgākā režīmā un stiprinot savu imunitāti.
Visreālākais scenārijs tādā gadījumā būtu svētku pārcelšana uz nākamā gada vasaru,
kaut neizslēdzu, ka var saņemties un tos rīkot arī rudenī, kas mums ir gana silts.”
Trīs scenāriji
Viņnedēļ pilnā sparā vajadzēja risināties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atlases skatēm, konkursiem un kopmēģinājumiem. Taču ārkārtas situācijas dēļ šis process likumsakarīgi tika pārtraukts.
Svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva atklāj, ka šobrīd tiek izstrādāti trīs atšķirīgi scenāriji,
kuru īstenošana atkarīga no situācijas attīstības: “Svētku rīkotāji pieņems lēmumus, vadoties tikai un vienīgi no sabiedrības drošības viedokļa, tas būs vissvarīgākais aspekts.”
Aktīvajā fāzē ir darbs, kas saistīts ar plānošanu un situācijas modelēšanu –
kas notiek, ja epidemioloģiskā situācija strauji progresē; ja stāvoklis uzlabojas, un tad, ja kļūst sliktāk.
Kā jebkurš pasākuma rīkotājs, arī Dziesmu un deju svētku organizētāji šobrīd modelē šīs situācijas, lai tad, kad būs pienācis brīdis “x”, būtu pilnībā skaidrs, kuru lēmumu pieņemt, uzsver Inga Vasiļjeva.
Ja situācija attīstīsies pozitīvi – un tas, protams, ir optimistisks scenārijs –, Ministru kabineta apstiprinātajos datumos no 6. līdz 12. jūlijam varēs notikt pilnīgi viss.
Ja ārkārtas situācija par kādu zināmu laika periodu pavirzīsies uz priekšu, svētkus varētu pārcelt uz augustu.
Bet, ja ārkārtas situācija tomēr ieilgs, svētki šovasar nenotiks – tie būs jāpārceļ uz tālāku nākotni.
Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska 17. martā sarunā “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja – ja ārkārtējais stāvoklis pēc 14. aprīļa netiks pagarināts, tad svētki notiks, kā plānots. Bet tā pagarinājuma gadījumā svētku norises laiks tiks pārcelts.
Inga Vasiļjeva uzsver – kaut arī skates viņnedēļ nenotika, pavisam nesen iepriekšējās skatēs un modelēšanas koncertos varēja redzēt, ka
dalībnieki jau šobrīd ir ļoti labi sagatavojušies –
var apgalvot, ka vasarā paredzētie koncerti būtu vai būs emocionāli skaisti un mākslinieciski augstvērtīgi. Esot kolektīvi, kuri arī šobrīd nepadodas un cenšas atrast dažādus veidus, kā mēģināt attālināti, kā, piemēram, to dara kokļu ansambļi.
XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa “LA” apstiprināja, ka šobrīd tiek strādāts pie pirmā modeļa, cerībā, ka ārkārtas situācija 14. aprīlī beigsies un svētki, kā plānots, varēs notikt no 6. līdz 12. jūlijam.
“Ja ārkārtas situācija tomēr turpinās, sāksim strādāt pie svētku attīstības otrā modeļa,” viņa stāsta. “Taču, lai saskaņā ar to svētki notiktu vēl šajā mācību gadā, ārkārtas stāvoklis valstī būtu jāpārtrauc līdz maija beigām. Tomēr tad veidotos arī mazliet cita situācija svētkos.
Šajā modelī būtu cits dienu plānojums ar īsākiem mēģinājumiem, bet tomēr tāds, lai varētu notikt visi iecerētie koncerti un svētku norises.
Tātad šobrīd mums ir divi atskaites punkti – 14. aprīlis vai līdz maija beigām,” norāda Agra Bērziņa.
Visas mākslinieciskās ieceres un idejas ir praktiski pabeigtas, visi mākslinieciskie režisori, scenogrāfi ļoti cītīgi strādājuši un visu padarījuši, lai šie būtu krāšņi un skaisti kārtējie svētki. Un mērķis arī šajos apstākļos ir nesagraut, neiznīcināt Latvijas unikālo vērtību – Dziesmu un deju svētku tradīciju.
Students skolas korī?
Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu”, kas paredzēts Daugavas stadionā 10. un 11. jūlijā, mākslinieciskā vadītāja Zanda Mūrniece uzsver, ka pirmajā vietā, protams, ir bērni un viņu veselība: “Svētkos jebkurā gadījumā pats galvenais ir bērns un tikai pēc tam māksliniecisko ideju īstenojumi un pozitīvās mākslinieciskās ambīcijas, kuras, kā saprotams, radošās komandas arvien vēlas īstenot.
Taču bērnu veselība un drošība vienmēr būs galvenie priekšnoteikumi.
Tagad mēs reaģēsim atkarībā no tā, kāda būs situācija Latvijā kopumā. Savukārt to ietekmēs, cik atbildīga būs sabiedrība, jo sekas izjutīs katra ģimene, katrs cilvēks, un katrs bērns mums jautās: vai mēs piedzīvosim svētkus? Viss ir mūsu, pieaugušo, rokās – vai palīdzēsim bērniem šos svētkus piedzīvot vai ne.”
Ja svētki tomēr tiktu pārcelti uz nākamo vasaru, tieši deju nozarei, kurā ir vislielākais dalībnieku skaits – 20 tūkstoši –, tas nozīmētu ārkārtīgu risku.
Tā iemeslus Agra Bērziņa skaidro ar koprepertuāra apguvi: “Koprepertuārs tiek gatavots divus gadus. Bet bērni taču aug! Mainās klašu grupa un līdz ar to arī repertuāra apguves grupa.
Ja svētkus pārceltu uz nākamo vasaru, tad bērniem būtu vēl trešo gadu jāapgūst tas pats repertuārs, ko viņi jau divus gadus mācījušies.
Un dejas, kas attiecīgajam vecumam bija piemērotas pirms diviem gadiem, tādas vairs īsti nebūs trešajā. Mainās pedagogu sastāvs, kā arī klāt nāk vēl citi apstākļi.”
Piemēram, bērni, kuri koprepertuāru sāka apgūt 2018./2019. gadā, bija trešās vai ceturtās klases dejotāji. Viņi divus gadus ir dejojuši vienas un tās pašas dejas. Nākamajā, 2020./2021., mācību gadā viņi jau būs piektajā vai sestajā klasē, un apgūtās dejas vairs īsti nebūs piemērotas viņu vecumam.
Arī tāpēc visi svētku rīkošanā iesaistītie ļoti vēlas, lai svētki varētu notikt vēl šajā mācību gadā un bērni varētu izdzīvot un emocionāli piepildīt divu gadu garumā apgūto.
Turklāt divpadsmitie šogad pabeidz vidusskolu un rudenī turpinās mācības citur, bet svētku dalībnieku vidū ir ļoti daudz vidusskolu pēdējo klašu skolēnu, tāpat kā 9. klašu absolventu.
Taču tiesa, ka šajos svētkos paredzējuši piedalīties arī pagājušā gada skolu absolventi. Un viņiem šāda iespēja nav liegta.
Svētku pārcelšana uz nākamo vasaru nelāgi ietekmētu arī koru nozari. “Pašreizējie 12. klašu dziedātāji tad jau būs skolu beiguši. Rīgā dzīvojot, absolvents teorētiski vēl varētu apmeklēt savas bijušās skolas kora mēģinājumus, bet nez vai divreiz nedēļā uz lauku skolas kori izbraukās novadnieks, kurš sācis studēt Rīgā,” pārdomās dalās koru koncerta “Dziesmubērns” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.
Tāpat kā dejotājiem, arī dziedātājiem nebūtu interesanti vēl trešo gadu mēģināt tās pašas koprepertuāra dziesmas, rastos arī sarežģījumi ar klašu grupu maiņām.
Ja ārkārtas situācija beigtos ar 14. aprīli, kas ir optimistiskākais scenārijs, tad
koru skates būtu jāpaspēj apmēram no 20. aprīļa līdz 12. maijam,
jo pēc tam sākas centralizētie eksāmeni 12. un 9. klašu skolēniem.
“Tas viss ir iespējams, kori varbūt visu vēl nezina no galvas, taču principā repertuārs ir apgūts, bet
galvenais ir, pirmkārt, bērnu veselības drošība, otrkārt, lai svētki notiktu vispār,
taču valdībā ar lēmumu par svētku norises laiku, manuprāt, nevajadzētu vilcināties līdz pēdējam brīdim,” uzskata Edgars Vītols.
Manuprāt, nelāga zīme ir tas, ka nupat uz 2021. gada vasaru tika pārceltas šovasar jūlijā Tokijā paredzētās olimpiskās spēles, kuras, tāpat kā mūsu Dziesmu svētkus, saista noteikts, strikts cikliskums.
Plānots, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies vairāk nekā 35 000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.
