Latviešu valoda vieglāka 22
Domājot par bērnu skolas gaitu sākumu šeit, Kristīne spriež, ka vispirms abiem būs jāapgūst latviešu valoda tā, lai varētu sekot līdzi programmai: “Skolā sarunājām, ka pirmos mēnešos viņi mācīsies līdzi citiem, lai pedagogi saprastu, kādā līmenī Līva un Nils pēc Latvijas skolu sistēmas varētu būt. Jo ir atšķirības, piemēram, Francijā vēsturi viņi mācījās no trešās klases, šeit šis priekšmets ir tikai no sestās.” Mamma uzsver: abiem vēl ir tas vecums, kad visu var ātri iemācīties.
Kristīne Strasbūrā pirms sešiem gadiem izveidoja svētdienas skoliņu, kur pašas un citiem diasporas bērniem gūt pirmo pieredzi latviskā skolā. Viņa uzskata, ka atvasēm iemācīties latviski pareizi rakstīt nebūs grūti, jo salīdzinājumā ar franču valodu, kur izruna no rakstības stipri atšķiras, latviešu valoda tomēr ir vieglāka. Bērni gan bijuši pārsteigti, ka ģimenes uzvārds tagad jāraksta atšķirīgi – nevis abiem Laurina North kā Francijā, bet katram citādi: Līva Lauriņa-Norta un Nils Lauriņš-Norts.
Drustu skolas dibinātājs ir biedrība “Tautskola 99 baltie zirgi”, un tā īsteno akreditētu pamatizglītības programmu. Tautskolas redzējumā izglītībā pats galvenais ir bērna intereses, sapņi, dotumi. Kristīne saka: “Man patīk, ka Drustu tautskola lielā mērā balstīta latviskajā dzīvesziņā, un bērni mācās arī to, ko latvietis prot darīt ar rokām: aust, kalt un podus taisīt. Tur ir stelles, ir keramikas krāsns. Esmu pārliecināta, ka šī skola ir ideālais variants pārejas posmam.”
