Zem mājas – kāpa, bēniņos – rūpīgi glabāts noslēpums. Daina no Veiksmes ielas par senču atstāto mantojumu zvejnieku ciemā 11
Andris Tiļļa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc mājsēdes pastaigā pa Mangaļsalu satikām vietējo iedzīvotāju juristi Dainu Pulksteni (dzimusi Federe), kura dzīvo Veiksmes ielā. It kā neierasti, ka zvejnieku ciemā ir šāds ielas nosaukums, taču būtībā nekā neparasta, jo veiksme vajadzīga ne vien zvejniekiem lielajam lomam, bet arī mums.
Daina lepojas, ka nu jau devītajā paaudzē ir mangaļsaliete, nāk no senas zvejnieku dzimtas un dzīvo savu senču 19. gs. celtajā ēkā.
Ošu Kārļi bez ošiem un Kārļa
Īpašuma nosaukums bijis “Ošu Kārļi”, to 1891. gadā iegādājies Dainas Pulkstenes vecvecvectēvs Juris Georgs Feders. Interesanti, kāpēc tāds nosaukums, ja nekur tuvumā neredz augošus ošus… Arī pašai mājas īpašniecei radies šāds jautājums, jo tuvumā tik tiešām nav ošu, turklāt arī īpašniekos nevienam nav bijis vārds Kārlis.
“Iespējams, ka oši auguši nostāk – pie dzīvojamās ēkas. Toreiz mūsu māja, kas celta 1870. gadā, sākotnēji bijis šķūnis, dzīvojamā ēka atradusies tālāk. Pēcāk māju mantoja Jura Georga sieva Marija Anna Feders, dzimusi Siliņa,” teic Daina Pulkstene.
Māja bijusi koka guļbūve, padomju laikā tā uzlabota – apmūrēta un siltināta. Patīkami redzēt, ka jauno koka pakešlogu ailas nokrāsotas ar gaišāku krāsu, tādējādi māja ieguvusi estētisku vizuālo akcentu. Logi taču ir mājas acis!
Mugurā kāpai
Māja celta kāpā, joprojām var redzēt tās aprises – zemes paaugstinājumu. Ap māju bijusi plaša, iekopta teritorija, pa kuru varēts tieši piekļūt Audupei. Varam vien iztēloties, cik tīkami bija basām kājām pārkāpt lieveni, aiziet uz smilšaino upes piekrasti un ienirt ūdenī…
Ēkai ir divi skursteņi, tātad malkas apkure, joprojām darbojas plīts, mūrītis. Ūdeni iegūst no dziļurbuma, gan jāteic, ka ar ūdeni Mangaļsalā ir problēmas, jo tam klāt ir krietna deva dzelzs piejaukuma, tāpēc vietām redzamas ēkas ar oranžīgi ietonētu ārsienas lejasdaļu – tas uzsūcies no zemes mitruma.
Sākotnēji bijušas trīs plašas istabas, pēcāk tās sadalītas piecās mazākās. Kas gan viss te nav ticis pieredzēts! Kādā istabā mitinājušies pat seši cilvēki, vienā mājas daļā bijis iekārtots saimniecības preču veikals vietējiem zvejniekiem. Tagad mājā dzīvo Daina kopā ar mammu. Sētā ir pamatīgs, ietilpīgs pagrabs, blakus uzcelta māja tēvabrālim.
“Es šo māju mantoju no sava tēva Ivara Federa, kurš tāpat kā mans vectēvs Ādolfs Feders bija zvejnieks. Pēc specialitātes Ādolfs gan bija mērnieks, taču aizrāvās ar zvejniecību. Abi kādu laiku strādāja kolhozā “9. Maijs”.”
Atradums bēniņos
Tīrot mājas bēniņus, izvācot veco sienu, kādu mēdza likt guļvietai, Daina zem gultas gala atradusi senu fotoalbumu. “Sākotnēji domāju, ka tas piederējis mana vectēva Ādolfa sievas Skaidrītes ģimenei, kas uzaugusi Tukumā, pārnākusi dzīvot uz Rīgu.
Viņas izcelsme nav īsti noskaidrota, iespējams, ka viņas senčos kāds bijis ebreju izcelsmes, jo kara laikā viņi bēguši uz Krieviju…
Taču no savas māsas Ilzes uzzināju, ka tas bijis manas vecvecmātes Marijas Rozālijas Feders (dzimusi Liljē) fotoalbums. Taču tik un tā īsti nav skaidrs, kāpēc tas bija jāslēpj – bildēs galvenokārt ir portreti (turklāt cilvēki izskatās pārtikuši), nevis kādi kompromitējoši skati…”
Kā ar mājas gariņu, sapņiem? Vai mierīga gulēšana? “Es tiešām redzu daudz sapņu, taču tie ir labi. Arī māsasmeita teic, ka te redzot vien tīkamus sapņus.”
