Smiltsērkšķus labāk pārstādīt vai pirkt kokaudzētavā? 0
“Vēlos gar kaimiņa robežu veidot necaurejamu smiltsērkšķu mūri. Vai var izrakt un stādīt atvases vai tomēr jāpērk kokaudzētavā šķirnes?” ĀRIJA AIZKRAUKLES NOVADĀ
Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis stāsta, ka smiltsērkšķi kā izteikti gaismas prasīgi augi brīvi augošiem dzīvžogiem neder, jo ar laiku tiem atkailinās noēnotās stumbru apakšējās daļas. Fiziski tāda josla cilvēkam būs grūti caurejama, taču suņi un zaķi tai viegli tiks cauri. Turklāt caurspīdīgs dzīvžogs būs vizuāli neglīts. Ja tomēr vēlas stādīt brīvi augošu dzīvžogu, krūmus izvieto 1 m attālumā citu no cita.
Regulāri cērpot (agri pavasarī, reizi gadā), smiltsērkšķu dzīvžogs veidojas daudz glītāks un blīvāks. Cirpto dzīvžogu audzē līdz 1,5 m augstumam. Šādam nolūkam der savvaļas smiltsērkšķi. Var izrakt atvases, bet tām nav patstāvīgas sakņu sistēmas, jo tās kā caur nabas saiti barojas no mammas saknes. Ja to nocērt, atvase kādu laiku vārguļos, kamēr izveidos savas barotājsaknes. Tādi stādi ļoti rūpīgi jākopj pirmajā gadā.
Smiltsērkšķi sakņu atvases sāk veidot no triju gadu vecuma. Sevišķi daudz tās aug 7–15 gadus veciem krūmiem. Smiltsērkšķus ieteicams stādīt aprīļa sākumā (pirms pumpuru plaukšanas).
Mīnuss – no sakņu atvasēm var iegūt diezgan mežonīgu dzīvžogu ar nevienādu vainagu, ja blakus aug dažādas izcelsmes mātesaugi un grūti noteikt, kuram mātesaugam konkrētā atvase pieder.
Jāņem vērā, ka krūma saknes var stiepties vairāku metru attālumā un nonākt, piemēram, kaimiņu dārzā, tāpēc tās jāierobežo, pusmetra dziļumā ierokot šīfera vai cita netrūdoša materiāla plāksnes.
