Vai dārzā drīkst izmantot dūmvadu kvēpus? 2
“Vai dārzā drīkst izmantot dūmvadu kvēpus?” GAIDA SMILTENES NOVADĀ
Kvēpi būtiski atšķiras no pelniem – atgādina LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ina Alsiņa. Pelnos ir minerālvielas, kas paliek pāri pēc degšanas, bet kvēpi jeb sodrēji ir oglekļa paveids, kas rodas nepilnīgas sadegšanas procesā. Tajos mēdz rasties dažādi oglekļa savienojumi. Iestrādājot kvēpus dārzā, augsnei nekāda labuma nebūs, tāpēc labāk tos utilizēt, uzskata profesore.
Malakologs Edgars Dreijers piebilst, ka kvēpi neiedarbojas arī uz dārza kaitēkļiem, tostarp gliemežiem, tāpēc nav jēgas tos izmantot kā augu aizsardzības līdzekli.
LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš uzsver, ka sodrējos ir palielināts kadmija saturs. Tas atkarīgs no sadedzināšanas temperatūras. Parastās apkures krāsniņās sadegšanas temperatūra ir zemāka par +600 °C, tāpēc kadmijs neiztvaiko, bet paliek turpat kurtuvē. Lai gan no apkures katlu skursteņiem izgrābtie kvēpi ir birstoši, veidojušies, sadegot tīrai koksnei, bez līmvielām, A. Lazdiņš neiesaka tos izmantot pārtikas augu mēslošanai. Ja sakrāts liels daudzums kvēpu, pareizāk būtu veikt to analīzes, piemēram, LLU Agronomisko analīžu zinātniskajā laboratorijā, lai noteiktu kālija, fosfora, kalcija, magnija saturu un smago metālu koncentrāciju.
