Somu speciālisti par karu Ukrainā: Krievija ir izšāvusi vairāk nekā 3000 tālo šāviņu un labākās raķetes iet uz beigām 50
Gunta Pāvola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somu armijas ģenerālštāba bijušais izlūkošanas vadītājs Peka Toveri uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir pārgājis trešajā stadijā. Viņam piekrīt Valsts aizsardzības augstskolas militārais profesors pulkvežleitnants Janne Mekitalo.
Kara trīs fāzes somu militārie speciālisti apraksta šādi: Krievija uzbruka plašā frontē un centās ieņemt lielās pilsētas – tā bija tā saucamā Kijivas fāze. Uzbrukums izčākstēja milzīgu zaudējumu un lielu attālumu dēļ, un Krievijai nācās atkāpties. Otrajā – Donbasa un Austrumukrainas – fāzē Krievija koncentrēja spēkus mazākā reģionā un paziņoja, ka mērķis esot tikai Donbass un jau ieņemtā dienvidu piekraste.
“Tā krievi karoja tradicionāli: ar smago artilēriju sagrāva pozīcijas un dienā pavirzījās uz priekšu pārsimt metru,” saka Toveri. Šī fāze ilga trīs mēnešus, līdz Krievija ieņēma Severodonecku un tādējādi Luhanskas apgabalu.
Ukrainas veiksmīgie uzbrukumi krievu ieroču noliktavām ar Rietumu piegādātajiem “Himars” nozīmē to, ka Krievijai ir grūtības piegādāt šāviņus savai artilērijai. “Iespējams, ka viņi uzbrukumu vairs nespēs turpināt,” uzskata Toveri.
Ģenerālmajors min, ka Krievija uz Ukrainu ir izšāvusi vairāk nekā 3000 tālo šāviņu un labākās un precīzākās raķetes iet uz beigām. Karadarbības ievilkšanās nozīmē Ukrainas nostiprināšanos tuvāko mēnešu laikā, pateicoties rietumvalstu palīdzībai gan tehniski, gan apmācot ukraiņu kareivjus – to Ukrainai ir vairāk nekā Krievijai, kurai ir grūtības rekrūšu un mūsdienīgas tehnikas sadabūšanā. Uzbrukumam ir nepieciešams vairāk resursu nekā aizstāvībai.
Ilgtermiņā Krievijas izredzes ir labākas, jo karš ir dārgs, bet Krievijas ekonomika vēl arvien ir visai labā stāvoklī. Jo ilgāk karš turpināsies, jo atkarīgāka Ukraina taps no rietumvalstu atbalsta gan finansiāli, gan bruņojuma ziņā. Svarīgi, lai ES un NATO valstis noturētu atbalstu, kad iekšējais un ārējais spiediens un prasības pēc pamiera pieaugs, tuvojoties ziemai.
Savukārt pamiera noslēgšanas priekšnoteikums būtu vienas vai otras puses militāra uzvara, jo šobrīd Ukraina par pamieru maksātu pārāk augstu cenu un Krievijas apdraudējums nekur nepazustu.
Trešā kara fāze turpināsies vēl ilgi, jo bruņojuma jomā Krievijas un Ukrainas spēki ir līdzīgi: Krievijai ir vairāk, bet Ukrainai modernāki ieroči. “Ja Ukraina spēs uzsākt plašāku pretuzbrukumu sev izdevīgā laikā un vietā, krievu spēkiem atrodoties sliktā stāvoklī, tas varētu pagriezt kara gaitu,” uzskata militārais profesors Mekitalo. Plašam uzbrukumam vajag milzīgu daudzumu materiālā nodrošinājuma: smago artilēriju, vieglo artilēriju, degvielu, pārtiku. Tās pašas augstskolas militārais profesors Marko Palokangass savukārt uzskata, ka Ukrainai vēl nav pietiekamu spēku pretuzbrukumam: vismaz vietējam pārspēkam būtu jābūt 3–5 reizes lielākam. Vasaras beigās un rudenī, visticamāk, redzēsim Krievijas uzbrukumus un Ukrainas pretuzbrukumus tāpēc vien, ka, sākoties rudens lietavām, vieglāk ir aizstāvēties. Abas puses, visticamāk, grib sasniegt savus mērķus pirms lietiem.
Ukraina visu kara laiku ir rūpīgi sargājusi savus plānus, un arī Rietumu partneri neatklāj, kas redzams, teiksim, satelītuzņēmumos Ukrainas teritorijā. Savukārt Krievijas puse izmanto maldināšanas stratēģiju jau gadu desmitiem: šī kara laikā Krievijas draņķīgā karošana ir pārsteigusi arī somu speciālistus. “Tikai pēdējo nedēļu laikā Krievija ir sākusi karot tradicionāli – to viņi prot,” saka pulkvežleitnants Palokangass.
