– Abi vēl tikai mācāmies nošķirt personisko dzīvi no darba, droši vien tas būs process dzīves garumā, – teic Rihards. 0
Pāris iepazinās pirms sešiem gadiem, bet laulības ostā iestūrēja pagājušā gada augustā. Laulību ceremonija notika Talsu baznīcā, pēc tam kāzas svinēja Riharda vecāku mājās. Taču jau pusnaktī jaunlaulātie pameta viesus, lai nākamajā dienā agri no rīta ar auto dotos mēnesi ilgā kāzu ceļojumā pa Eiropu.
– Manuprāt, tie pāri, kuri dzīvo kopā, bet izvēlas neprecēties, dzīvi uztver pārāk viegli un negrib uzņemties stabilas saistības. Mēs abi ar Sondru jautājumā par laulību esam kristīgos uzskatos. Manuprāt, laulība ir labākais sievietes un vīrieša attiecību modelis, kāds var būt. Bet katrs pāris var darīt, kā grib. Galvenais, lai kopā viņi ir laimīgi un priecīgi. Svarīgākais, ko man sniedz attiecības ar mīļoto, ir drošības sajūta, ka šajā pasaulē neesmu viens. Sondrai varu pilnībā uzticēties. Viņas atbalsts man ir ļoti svarīgs, un ne tikai jautājumos par mūziku un mākslu, bet arī jebkuros citos. Sešos gados, kopš esam kopā, mūsu attiecības nav pārdzīvojušas nevienu nopietnu krīzi. Ja rodas domstarpības, vienīgais, kā tās risināt, ir runāt. Daudzi pāri izšķiras tikai tāpēc, ka neprot viens ar otru runāt. Uzskatu, ka diskusijā var atrisināt jebkuru jautājumu, un ne tikai privātajā dzīvē. Katram, kurš nodibinājis ģimeni, ir jāsaprot, kas svarīgāks – darbs vai ģimene. Man noteikti svarīgāka ir mana otrā pusīte un tikai tad darbs. Mani kolēģi mūziķi, kuriem jau ir bērni, stāstījuši, ka pirmās atvasītes ierašanās pasaulē ir ļoti emocionāls notikums, kas atraisa arī vecāku radošo potenciālu. Abi ar Sondru esam runājuši, ka vēlētos vismaz trīs bērnus. Bet, cik Dieviņš būs lēmis, tik arī būs, – teic Rihards.
Viņš uzaudzis Talsos, un, lai gan nu jau septiņpadsmit gadus dzīvo Rīgā, sirdī aizvien jūtas talsenieks. To grūti dabūt ārā, teic Rihards. Talsi viņam aizvien ir ļoti tuva pilsēta, un, ja vien darba dēļ būtu iespējams, Rihards un Sondra labprāt pārceltos dzīvot uz šo mazpilsētu. Patiesībā pāris patlaban ir mājas meklējumos, un kas to lai zina, uz kurieni tuvākajā nākotnē pārcelsies. Tā noteikti būs kāda mierīga, rimta vieta.
Rihardam palaimējies uzaugt ģimenē, kurā ir abi vecāki.
– Nevaru apgalvot, ka mūsu ģimenē vienmēr viss bija ideāli, bet, jo vecāks kļūstu, jo vairāk saprotu, cik ļoti man ar vecāku ģimeni ir paveicies. No tēva un mammas esmu daudz ko mācījies. Uzaugu lauku sētā, protu visus lauku darbus. Tolaik vecākiem bija plaša saimniecība, viņi turēja govis, cūkas, aitas, vistas un zosis. Zinu, kā garšo nupat slaukts piens un kā smaržo svaiga asinsdesa. Par bērnību un jaunību, ko pavadīju Talsu pusē, man ir lieliskas atmiņas, – stāsta Rihards.
