Šoruden uz Latvijas skatuvēm – divi dažādi “Pēri Ginti” 0
Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Viesturs Kairišs iestudē Henrika Ibsena “Pēru Gintu”, kurā liela nozīme būs Edvarda Grīga mūzikai, savukārt Latvijas Nacionālajā operā un baletā gaidāma baleta “Pērs Gints” pirmizrāde, LA.lv uzzināja teātros.
Šodien cilvēku dzen uz priekšu daudz izaicinājumu, kas liek meklēt ko jaunu, nekad nebijušu un liek aizmirst kaut ko nelielu un necilu. Pašu galveno. Mājas. Cilvēkus, kuri tevi mīl un tev uzticas. Mīts par mūžīgo atgriešanos nav fikcija, bet emocionāla realitāte. Kādās mājās mēs atgriežamies? Vai mēs tās vēl atpazīstam? Un vai tās vēl atpazīst mūs? Varbūt kaut kur vēl skan vientuļa Solveigas balss, kas liek asinīm mūsu dzīslās kaut uz brīdi sastingt.
1867. gadā sacerētā dramatiskā poēma par sapņotāju un klaidoni Pēru Gintu ir ne tikai viens no pasaules slavenākiem literāriem darbiem, bet Ibsena disputs pašam ar sevi pēc dramaturģiskās poēmas “Brands” uzrakstīšanas. Tieši tāpēc “Pēru Gintu” viņš raksta, nedomādams par iespējām to iestudēt uz teātra skatuves ne garuma, ne darbības vietu maiņas, ne tēlu sistēmas ziņā.
“Pērs Gints” parasti tiek minēts kopā ar norvēģu komponista Edvarda Grīga mūziku, kas tapusi lugas pirmiestudējumam Oslo 1876. gadā, kas notiek pēc tam, kad Ibsens mainījis savas domas par to, ka poēma nav iestudējama. Vēlāk mūzika izrādei reducēta divās simfoniskās svītās, un katra no šo svītu daļām ir izcila un plaši pazīstama muzikāla pērle, kas skanēs arī izrādē.
Izrādes vizuālo veidolu veido Reinis un Krista Dzudzilo. Pirmizrāde 27. oktobrī.
Jāpiezīmē, ka 28. oktobrī arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos starptautiski atzītā slovēņu horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgais balets “Pērs Gints”, kurā pašironija, absurds un sirreālisms apvienoti ar Edvarda Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem.
