Egils Līcītis: Spītnieka Ušakova savaldīšana 4
Bijušā Rīgas pilsētas lielvecākā Nila Ušakova blefs daudzreiz ir pelnījis dziļāku apskatu un būtu noderīgs materiāls ekranizācijai kādā kinofilmā.
Kad VARAM ministrs Juris Pūce pagājušogad 5. aprīlī izdeva rīkojumu par mēra Ušakova atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, Nils sabozies paziņoja, ka atlaišana notikusi naktī, tumsas aizsegā. Tas nostrādāts ar bērnudārzā atrastu juristu sastādītiem apsūdzības rakstiem, un visi pārmetumi būšot tiesā apgāžami un sabrucināmi kā kāršu namiņš, kolīdz pie darba ķeršoties no amatvietas padzītā Rīgas pilsētas galvas advokāti.
Turklāt pilsētnieki, valsts iedzīvotāji bažījās un gaidīja Eiropas līmeņa skandālu, kas saskaņā ar saskaņiešu līdera apgalvojumiem brāzīšoties pār Latviju pēc vardarbīgā un pretlikumīgā akta īstenošanas.
Pūcem paplucināšot asti, ministrs vēl redzēšot vellu, kas notiek, ja ķeras klāt Eiropas sociāldemokrātu saimes loceklim, ES dalībvalsts galvaspilsētas mēram un darbaļaužu aizstāvim. Pēc šī episkā vēstījuma Nils Ušakovs sakarā ar saskaņietim laupīto godu un cieņu un dēļ nelikumīgas atbrīvošanas no amata nekavējās tūliņ pieteikt prasību un vilkt VARAM ministru pie tiesas.
Uz kāda punkta pamata Pūce mani atlaidīs! – neizpratnē teļa acīm vaikstījās un šķobījās nevainīgais upuris.
Uz tā punkta pamata, brālīt, ka esi pieļāvis pārkāpumus, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs un “Rīgas satiksmes” uzņēmuma kapitāldaļu turētājs! – pēc apaļa gada Nilam paskaidroja rajona administratīvā tiesa. Pēc sprieduma izrādījās, ka Pūce svēris un apmērījis Ušakovu gluži pareizi.
Toties tiesneši pavisam neatzinīgi izteicās par bijušā pilsētas galvas saimniekošanas metodēm un sālīja pamatīgi – Ušakovs ir rīkojies prettiesiski, ilgstoši un atkārtoti pieļāvis pašvaldības kapitālsabiedrības mantas izsaimniekošanu, no kā sabiedriskā transporta uzņēmumam radušies zaudējumi, nav novērsis nepietiekamu Rīgas autostāvvietu kases ieņēmumu uzraudzību, turklāt spītējies un nav izsniedzis VARAM pieprasīto informāciju.
Pēc tādiem tiesu varas iestādes secinājumiem pat sirsnīgākie Nila Vaļerjeviča draugi un talanta cienītāji sadrūvējās – jomajo, ka tikai “prasības pieteicējam” nenākas pārsēsties uz apsūdzēto sola!
Tikmēr Ušakovs turpināja būt par patiesību pēdējā instancē un ar dzelzsbetona aizsardzības pozīciju pavēstīja, ka tiesā neesot saskatījuši domes priekšsēdētāja pārkāpumus. Notikusi tikpat kā godīga amatvīra nerrošana. Tiesneši mazliet sašuta un nodeva publicitātei apkārtrakstu “Nils Ušakovs nekorekti atspoguļo informāciju par lietu”, kurā eksmēram vēlreiz izberzēja miglu no acīm un norādīja, ne tikai atzīstot par vainīgu, bet pienaglojot pie sienas, – spriedumā ir uzskaitītas tiesību normas, kādas prasības pieteicējs ir pārkāpis.
Bet Nils vienalga nepadevās un sameklēja vēl vienu attaisnojumu – ka spriedums ir politisks pasūtījums, jo, ekur, 2015. gadā tiesnese Aiga Putniņa esot strādājusi par juristi VARAM Juridiskajā departamentā kopā ar tagadējiem atbildētājiem, līdz ar to interešu konflikts kā uz delnas. Arī te Ušakovs saņēma atbildi, ka noraidījumam nav pamata, jo lieta izskatīta koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.
Nilam ar prāvošanos neveicas, tāpat kā negāja no rokas pilsētas vadīšana.
Šis ir jau kārtējais zaudējums, kas izšķīdis kā ziepju burbulis, bet Ušakovs apelēšot augstākā instancē. It kā cita darba tiesās nebūtu kā noņemties ar viegli aizvainojamā “Saskaņas” vadoņa glupību izskaidrošanu un nolīdzināšanu ar zemi. Ka atstādināšana pelnīta, bij katram rīdziniekam redzams ar neapbruņotu aci. Ne velti vēlāk sekoja enkura pacelšana, šķiršanās sāpes un bēgšana, lielā steigā ar pāris pekelītēm atstājot dzimteni, meklējot patvērumu Briselē.
